Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību”

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:

  1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
  2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
  3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Mērķa grupas:

  1. Kvantitatīvā pētījuma sadaļā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 15 gadiem un vecāki.
  2. Kvalitatīvā pētījuma sadaļā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 9 gadiem un vecāki.

“Civitta Latvija”, 2024.gada aprīlis – augusts.

Pētījums pieejams: šeit.

Dr. sc. comm. Klinta Ločmele izstrādāja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīzi, kas pieejama: šeit.

Prezentācija “Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīze” (Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, 2024.gada oktobris) pieejama: šeit.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentācijas pasākums.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.

Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un  analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”

Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem,  medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”

Diskusijas “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas” dalībnieks Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis norādīja: “Cilvēki nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Tie lieto gan Delfi, gan Facebook un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. Mēs nepietiekami veicinām cilvēku izpratni, tādēļ viņi izvēlas vienu vai otru informācijas avotu.”

Īpašo atbildību par bērnu un jauniešu medijpratību uzsvēra Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska vērsa klātesošo uzmanību uz jauniešu mediju lietošanas paradumiem, jautājot: “Ko bērni un jaunieši redz un dzird ikdienā? Nevis 30 minūšu vakara ziņu laikā, bet stundām ilgi, skatoties video savos telefonos?” Mediju eksperte, producente Arta Ģiga ļoti lielā mērā piekrita un secināja, ka tradicionālie mediji ir zaudējuši mirkli, kad sociālie mediji varēja kļūt par palīgu. “Ja jaunieši tradicionālos medijus nepazīst, tad mums ir jādomā, kā šos cilvēkus sasniegt. Mums ir jābūt sociālo mediju platformās,”  uzsvēra A.Ģiga

Pētījuma prezentācijas pasākums notika UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas laikā, kas ik gadu notiek oktobra pēdējā nedēļā.

 

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Diskusija “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”

NEPLP organizēja pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentāciju un diskusiju.

Diskusija “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”

Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā

Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja

Emīls Rotgalvis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts

Arta Ģiga,  mediju eksperte, producente

Moderatore: Dr.sc.comm. Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Ievada vārdi pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentācijai un diskusijai.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.

Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP

Gads: 2024

Video. Pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentācija. Dr.sc.comm. Klinta Ločmele

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.

Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem,  medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”

Tēma: Medijpratības pētījums

Autors: NEPLP, Klinta Ločmele

Gads: 2024

Valstu ziņojumi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanu 2020.–2022.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir ziņojušas par valsts pasākumiem, lai veicinātu un attīstītu medijpratības prasmes.

Kā daļu no pienākuma, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (33.a panta 2. punkts), dalībvalstīm ir regulāri jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai un attīstībai. Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par šādu ziņojumu darbības jomu, kuras pieejamas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/media-literacy-guidelines.

Valstu ziņojumu kopumu, kas aptver 2020.–2022. gada periodu pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-reports-application-audiovisual-media-services-directive-2020-2022.

Autors: Eiropas Komisija

Gads: 2023

With Media Literacy Towards Cognitive Resilience

Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.

This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Media Literacy

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2022

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Aurēlija Ieva Druviete: Ceļā uz medijpratības stratēģiju

Runātāja: Aurēlija Ieva Druviete, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Wendy Bryant: Kā pētīt medijpratību sabiedrībā?

Lai sekmīgi izstrādātu un īstenotu medijpratības stratēģiju, ir nepieciešami pētījumi un dati, kas tiek iegūti regulāri un sistemātiski. Kā izstrādāt medijpratības pētniecības metodoloģiju? Kādas pētniecības metodes izmantot? Kā noteikt rezultatīvos rādītājus? Kā aptvert plašo medijpratības pētniecības lauku un noteikti prioritātes?

Runātāja: Wendy Bryant, OFCOM vecākā pētniecības projektu vadītāja.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021

Konference “Medijpratība. Ceļakartes.” Ekspertu diskusija: Kā pētīt medijpratību?

Kā Latvijā līdz šim ir pētīta medijpratība? Kādi ir pastāvošie izaicinājumi? Vai ir nepieciešama vienota medijpratības pētniecības metodoloģija? Kādi pētījumi un dati pašlaik būtiski pietrūkst, lai spētu pieņemt datos pamatotus lēmumus gan politiskā līmenī, gan medijpratības projektu īstenotāju, sadarbības partneru līmenī?

Runātājas:

Klinta Ločmele, Medijpratības eksperte, IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītāja;

Agnese Dāvidsone, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore, pētniece.;

Ilva Skulte, Rīgas Stradiņu Universitātes Komunikācijas studiju katedras asociētā profesore;

Sandra Murinska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente un pētniece.

Tēma: Medijpratība

Autors: NEPLP

Gads: 2021