Nodarbību plāni 1.–12. klasei piedāvā pedagogiem gatavas idejas un metodiskos ieteikumus, kā mācību stundās integrēt interneta drošības un medijpratības tēmas. Tajos iekļautas vecumposmam atbilstošas aktivitātes, darba lapas un resursi efektīvam darbam klasē.
Tēma: Nodarbību plāni 1. - 12. klasei
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2026
Sadarbojoties Latvijas Drošāka interneta centram (Drossinternets.lv) ar Valsts izglītības attīstības aģentūru Latvijas izglītības iestāžu 3. un 6. klašu skolēniem tika organizēts diagnostikas darbs, kas veltīts skolēnu prasmju par drošību un atbildību internetā, kritiskās domāšanas un medijpratības novērtēšanai.
Šī gada 23., 24. un 25. aprīlī piedalījās 9474 3. klašu skolēni un 28., 29. un 30.aprīlī piedalījās 9091 6. klašu skolēns. Kopā diagnostikas darbā piedalījās skolēni no 318 skolām.
Diagnostikas darbs 3.klasēm ietvēra 20 jautājumus: 10 pašvērtējuma noteikšanai un 10 zināšanu pārbaudei, kas sadalīti 5 tematiskos blokos: internets; drošība internetā; kritiskā domāšana; komunikācija un sadarbība; internets izglītībā (plašāk skat. zemāk pievienotajā failā).
Diagnostikas darbs 6.klasēm ietvēra 30 jautājumus: 15 pašvērtējuma noteikšanai un 15 zināšanu pārbaudei, kas sadalīti 3 tematiskos blokos: internets; drošība un atbildība internetā; kritiskā domāšana un informācijas pratība (plašāk skat. zemāk pievienotajā failā).
Vienlaikus 20. maijā norisinājās tiešsaistes seminārs, kurā tika pārrunāti diagnostikas rezultāti un sniegts metodiskais atbalsts pedagogiem darbam skolēnu digitālo prasmju un medijpratības uzlabošanai.
Semināra prezentācija šeit>>
Vebināra video ieraksts šeit>>
Diagnostika tika organizēta ar mērķi noskaidrot skolēnu pašvērtējumu digitālās pratības un medijpratības jomās, kā arī noteikt skolēnu zināšanu līmeni par drošību un atbildību internetā, prasmi kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, pārzināt tīmekļa etiķeti sadarbības un komunikācijas procesos, kā arī prast saskatīt interneta sniegtās iespējas izglītības procesos.
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2026
Aizraujoša komandu viktorīna bērniem un jauniešiem par digitālo pasauli, internetu un mūsdienu tehnoloģijām! Grieziet krāsu ratu, atbildiet uz jautājumiem un sacentieties ar citām komandām 6 tematiskās kategorijās:
Lieliski piemērota vasaras nometnēm, jauniešu pasākumiem un izglītojošām aktivitātēm jautrā un digitāli interaktīvā formātā.
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2026
Showcasing How Libraries Can Make AI Literacy Human, Practical and Inclusive – the LIBRA.I. Methodology Handbook is intended as a practical roadmap for librarians and educators navigating the age of AI.
Artificial intelligence (AI) is no longer a distant or new technological trend; it has now reshaped the information ecosystem. This is why public libraries have had to respond to this pressing situation and consider how they can help citizens engage critically and confidently with this new reality.
The methodology is not simply a handbook on AI literacy but a practical philosophy for how libraries can approach it while remaining rooted in their core values: trust, inclusion, critical thinking, and public service. What makes LIBRA.I. distinctive is that it does not treat AI literacy as a technical training problem. It treats it as a social and educational practice. Rather than offering a rigid curriculum or prescribing a single way to teach about AI, the methodology invites experimentation. It was developed through collaboration, testing and reflection; shaped in train-the-trainer bootcamps, refined in public library settings, and grounded in the lived realities of librarians working with communities. This makes the methodology feel less like a manual and more like a framework that grows with those using it. Creators were guided by the idea of it being used rather than left on a shelf. Its starting point is simple but powerful: libraries do not need to become technology labs to engage with AI. They can build on what they excel in: supporting learning, fostering dialogue and helping people navigate information critically.
A METHODOLOGY BUILT IN BLOCKS, NOT SILOS
The methodology is organised as a series of interconnected blocks, but these are not meant to be followed mechanically. They function more like building materials that practitioners can combine as needed. It begins with the fundamentals, helping users understand what AI is, where it appears in everyday life, and the risks it poses, including bias, misinformation, and privacy concerns. But this foundation is not intended to turn users into technical experts. It exists to create confidence. From there, the focus shifts quickly from technology to people.
One of the methodology’s strongest dimensions is its emphasis on knowing your audience. Whether working with seniors vulnerable to disinformation, young creatives experimenting with generative tools, or adult learners who are curious but cautious about AI, the methodology insists that effective AI literacy starts with listening. Understanding needs comes before designing activities. That human-centred approach runs through the entire framework.
START WITH WHAT ALREADY EXISTS
Perhaps the most refreshing idea in the LIBRA.I. methodology framework is that libraries do not need to invent entirely new programming to engage with AI literacy. Instead, the methodology encourages something much more realistic: adapt what already works. A creative writing workshop can become a space for exploring authorship in the age of generative AI. A digital skills class can open a discussion about algorithmic bias or deepfakes. A cultural heritage activity can incorporate experimentation with AI tools. This principle, enhancing rather than replacing existing formats, makes the methodology highly accessible, especially for libraries working with limited time and resources. It lowers the threshold for action; AI literacy becomes less a new institutional burden and more a new lens through which existing work can evolve.
LEARNING THROUGH PRACTICE, NOT THEORY ALONE
The methodology is strongly practice-oriented. Its lesson plans and workshop formats are not designed as static templates but as adaptable prototypes. They encourage facilitation rather than lecturing, and experimentation rather than passive instruction. This reflects a deeper educational philosophy: people understand emerging technologies best by engaging with them critically and collectively. That is why the methodology values reflection exercises, hands-on testing, dialogue, and even small “micro-experiments” with AI tools.
The message is clear: confidence does not come from knowing everything about AI. It comes from learning how to ask good questions.
ETHICS IS NOT AN ADD-ON
Another defining strength of the methodology is that ethics is not isolated into a single chapter or compliance checklist. It runs through everything. Questions of bias, data protection, source verification and transparency are woven into the methodology as everyday practice, not as abstract debate. Especially powerful is the principle the handbook repeatedly returns to: put human intelligence first. At a time when conversations about AI often swing between hype and fear, this is a grounding idea.
The methodology does not position AI as something to be either embraced uncritically or rejected outright. Instead, it frames AI as something citizens need help understanding, and libraries as places where that understanding can be developed responsibly. That is a much more refined perspective of AI literacy.
CHANGE HAPPENS THROUGH SMALL STEPS
Another compelling aspect of the methodology is its realism and recognition that institutional change rarely happens through big innovation strategies. It happens through small, credible experiments.
These modest actions are treated not as preliminary steps towards “real” transformation, but as the transformation itself, making the methodology feel practical and empowering rather than overwhelming. That matters especially for public libraries navigating scarce resources and competing priorities.
LIBRARIES AS DEMOCRATIC SPACES FOR AI LITERACY
Perhaps the most original contribution of the LIBRA.I. methodology is its reimagining of the role of libraries. It does not present libraries as places merely responding to technological change but as active civic spaces where people can make sense of that change together which is a a profound shift. In this view, AI literacy is not just about teaching people to use tools. It is about strengthening critical judgement, supporting informed participation and helping communities navigate technological change on their own terms. And that is very much library work.
WHY THIS METHODOLOGY MATTERS NOW
There is no shortage of resources explaining AI, what is rare are methodologies that ask how communities can learn about AI in ways that are ethical, inclusive and grounded in public values. That is where LIBRA.I. stands out as its innovation lies not in introducing spectacular new technologies, but in showing how trusted institutions can respond to technological change without losing sight of human needs. It offers something urgently needed right now: a model of AI literacy that is critical without being fearful, practical without being instrumental, and innovative without forsaking social responsibility.
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2026
Erasmus+ projekta “LIBRA.I. Bibliotēkas mākslīgā intelekta pratībai” noslēguma konference par mākslīgā intelekta pratību, bibliotēkām un atbildīgu inovāciju. Projekts, kurā iesaistīta Latvijas Nacionālā bibliotēka un 15 reģionu bibliotēkas visā Latvijā, tiek īstenots ar mērķi palīdzēt bibliotekāriem ieviest mākslīgā intelekta pratības pasākumus savās iestādēs.
Programma ietver:
💡LIBRA.I. metodoloģijas prezentāciju
💡Ieskatu no Eiropas bibliotēku prakses
💡Viedokļu apmaiņu starp kultūras, izglītības un politikas pārstāvjiem
Konference translēta 2026. gada 9. jūnijā no Lodzas bibliotēkas MeMo Polijā.
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2026
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2026.gada 18.februārī prezentēja pētījuma “Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumi lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai” galvenos secinājumus.
Prezentācijas pirmajā daļā ar pētījuma rezultātiem iepazīstināja Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” pētniece Oksana Kurcalte, un ar saviem secinājumiem dalījās arī programmatūras inženieris un kibernoziegumu pētnieks Elviss Strazdiņš. Otrajā daļā sekoja jautājumi un atbildes.
Pētījums pieejams šeit.
Autors: NEPLP, Latvijas Fakti
Gads: 2026
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.
“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.
Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.
Tēma: Medijpratība
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne
Gads: 2026
Grāmatā ietverti daudzveidīgi mācību un izziņas materiāli, kā arī darba lapas skolēniem.
Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu. Rokasgrāmatā ietvertie materiāli ir izstrādāti 2.–6. klašu skolēniem, taču daudzas idejas būs noderīgas arī cita vecuma skolēniem.
Pieejama arī pirmā rokasgrāmata pedagogiem “Esi interneta izcilnieks” 1.- 3. klasei.
Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”
Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
Informatīvs materiāls, kurā pakopota būtiskākā informācija par pusaudžu kontiem jeb “Teen Accounts” populārākajās jauniešu sociālo tīklu platformās – Instagram, TikTok un Snapchat.
Tēma: Informatīvs materiāls
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
Vadlīnijas Latvijas Drošāka interneta centra vadībā ir izstrādājis plašs autoru kolektīvs, apkopojot gan zinātniskās atziņas par MI lomu izglītībā, gan jaunākos pētījumus, gan labās prakses piemērus. Vadošie izglītības jomas eksperti ir snieguši pozitīvas recenzijas, apliecinot vadlīniju praktisko izmantojamību, inovatīvo saturu, skaidri saprotamo struktūru, kā arī plašo ietvaru – skolēni, izglītības jomā strādājošie, vecāki.
Vadlīnijas ir veidotas kā praktiski izmantojams instruments, kas:
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
„Digitālās pilsonības rokasgrāmata” ir praktisks mācību materiāls skolotājiem un skolēniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem, kas palīdz stiprināt digitālās prasmes, medijpratību un drošību tiešsaistē.
Rokasgrāmatā apkopotas 30 tēmas par tādām būtiskām jomām kā privātums, digitālā pēda, atbildība internetā, kritiskā domāšana, mākslīgais intelekts un digitālā labbūtība.
Materiāls piedāvā arī diskusiju metodes un lasīšanas stratēģijas, kas veicina skolēnu aktīvu iesaisti, pašizpausmi un domāšanas prasmes.
Rokasgrāmata tapusi izglītības programmas “Esi interneta izcilnieks” ietvaros.
Visa programma pieejama šeit: Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”
Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Pirmajā daļā Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas un informācijas nodaļā iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem. Pasākuma otrajā daļā norisinājās omapmaiņa par pētījuma rezultātiem, kurā piedalījās Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas un informācijas nodaļā, Oksana Kurcalte, Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” pētniece, Dr.sc.comm. Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece.
Pētījums pieejams šeit.
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2025
Vai esi pārliecināts, ka spēj atšķirt patiesību no maldiem interneta plašumos? Tests palīdzēs novērtēt tavas medijpratības prasmes ikdienas situācijās! Atbildi uz jautājumiem un uzzini, cik labi spēj atpazīt viltus ziņas, reklāmas trikus un manipulācijas internetā, kā arī mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus. Pārbaudi sevi – vai esi gatavs stāties pretī dezinformācijas izaicinājumiem?
Tēma: Medijpratības tests
Autors: LSM.lv
Gads: 2025
Semināru “Pašvaldību vēlēšanas – līdzdalība un atbildība” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu.
Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku speciālistus un lasītājus – īpaši senioru un jauniešu vecuma auditoriju – par viņu balsstiesībām, pašvaldību vēlēšanu lomu mūsu ikdienā, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās.
Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru un jauniešu vecuma auditorija, bibliotekāri.
SEMINĀRĀ PIEDALĀS: Artūrs Bikovs, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks Anastasija Tetarenko-Supe , Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja, ziņu aģentūras LETA redaktore Mārtiņš Hiršs , politikas doktors un dezinformācijas pētnieks MODERATORS: Ansis Klintsons.
Tēma: Vēlēšanas
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2025
Tiešsaistes minikurss “Mākslīgais intelekts izglītībā” aicina skolotājus apgūt izglītības procesā noderīgas mākslīgā intelekta (MI) kompetences.
Ievadkurss ir veidots kā ceļvedis pedagogiem neatkarīgi no viņu priekšzināšanām tehnoloģiju jomā, iepazīstinot ar UNESCO definētajām kompetencēm, kas saistītas ar straujo MI ienākšanu mācību procesā un sabiedrībā kopumā.
Kurss sastāv no piecām īsām video lekcijām, no kurām katra skaidro vienu konkrētu MI kompetenci, un no metodiskajiem materiāliem, kas palīdz skolotājiem padziļināt izpratni un rast idejas, kā šīs tēmas izmantot savā ikdienas darbā.
Kursā Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras priekšsēdētāja Laura Ardava-Āboliņa iepazīstina ar cilvēkcentrētas domāšanas aspektu, uzsverot cilvēka vajadzību un vērtību nozīmi, izvērtējot MI tehnoloģijas. Par mākslīgā intelekta ētiku un to, kā MI atbildīgi iekļaut izglītības procesā, stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izglītības eksperte Elīna Bērziņa. Inovāciju stratēģiju uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone skaidro MI darbības principus un reālu pielietojumu, savukārt Rīgas Tehniskās universitātes lektore un mācību centra “Kopā augam” dibinātāja Evija Mirķe dalās pieredzē, kā MI var kļūt par noderīgu rīku pedagoģiskajā darbā. Evija Mirķe ir sagatavojusi arī kursa metodiskos materiālus. Nobeigumā IT jomas profesionāle un mākslīgā intelekta rīku eksperte Agate Ambulte pievēršas tam, kā skolotāji var izmantot MI savas profesionālās izaugsmes veicināšanai: pašizglītībai, darba izvērtēšanai un mērķtiecīgai attīstībai.
UNESCO Ietvardokuments par mākslīgā intelekta kompetencēm pedagogiem izglītībā, kas ir šī kursa pamatā, ir pirmais globālais dokuments, kurš nosaka zināšanas un prasmes, kas skolotājiem nepieciešamas MI laikmetā. Tas izstrādāts, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanas, cilvēka rīcībspējas stiprināšanas un ilgtspējīgas attīstības principiem, un iedalīts piecās dimensijās: cilvēkcentrēta domāšana, MI ētika, MI pamati un pielietojums, MI pedagoģija un MI profesionālajai izaugsmei. Kompetences tiek apgūtas trīs pakāpēs – sākotnēja izpratne, padziļināta pielietošana, jaunu pieeju radīšana –, veicinot skolotāju spēju pašiem kļūt par pārmaiņu iniciatoriem izglītībā.
Tiešsaistes kursa izstrādi atbalsta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija.
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Gads: 2025
Sagatavots pārskats par UNESCO “Medijpratība un informācijpratība: kopsavilkums par UNESCO multimediju rīku medijiem” (“Media and information literacy: a multimedia toolkit for media; a summary”) (turpmāk – Kopsavilkums), kas ieskicē Kopsavilkuma deviņas nodaļas jeb Indikatorus, kas vadīs tā lasītāju cauri proaktīvam, praktiskam ceļam ar idejām programmām un saturu, lai iesaistītu un attīstītu auditorijas kritiskās domāšanas prasmes. Tiek sniegti gadījumu izpētes par mediju un informācijas pratības iniciatīvām no apraides, digitālajiem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem visā pasaulē, kā arī padomi un stratēģijas ieteikumi no mediju un informācijas pratības ekspertiem visā pasaulē.
Plašāk skat. šeit: https://www.unesco.org/mil4teachers/en/toolkit-media/mil-toolkit-summary?hub=124
UNESCO “Medijpratība un informācijpratība: kopsavilkums par UNESCO multimediju rīku medijiem” pieejams angliski šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000396025
Tēma: Medijpratība
Autors: UNESCO
Gads: 2025
Tēma: Informācijas pratība
Autors: Centrālā statistikas pārvalde
Gads: 2025
Pētījuma mērķis:
Mērķa grupas:
SIA “LATVIJAS FAKTI”, 2025. gada aprīlis – jūnijs
Pētījums pieejams: šeit.
Dr. sc. comm. Klinta Ločmele izstrādāja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīzi, kas pieejama: šeit.
Prezentācijas un datu faili pieejami zemāk.
Tēma: Medijpratība
Autors: NEPLP, Latvijas Fakti
Gads: 2025
Pētījuma mērķis ir:
Mērķa grupa:
Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 15 gadiem un vecāki, tajā skaitā:
SIA “LATVIJAS FAKTI”, 2025. gada oktobris – novembris.
Pētījums un prezentācija pieejami zemāk.
Autors: NEPLP, Latvijas Fakti
Gads: 2025
Tēma: Mediji; Bibliotēkas
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Radio Ziņu dienests
Gads: 2025