Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Informatīvais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”

Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.

Materiāla teorētiskās daļas sākumā raksturota bibliotēkas un medijpratības vienlaikus saistītā, bet arī nošķirtā loma jauniešu ikdienā. Situācijas raksturojums balstīts akadēmiskos avotos, autoru praktiskos novērojumos, kā arī materiāla izveidei īpaši īstenotā aptaujā, kurā piedalījušies bibliotekāri un jaunieši. Teorētisko daļu turpina šodienas jauniešu – “Z” un “Alfa” paaudžu raksturojums, to kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī ieteikumi veiksmīgam izglītojošajam darbam ar minētajām jauniešu grupām. Atbalsta materiāla praktisko sadaļu, savukārt, veido gatavu nodarbību apraksti darbam ar jauniešiem tādu tēmu kā mediju ētikas, influenceru biznesa un mākslīgā intelekta izzināšanai. Nodarbību aprakstos iekļauti pilni aktivitāšu plāni, nepieciešamo resursu saraksti un teorētiska informācija ar norādītiem avotiem, kas ļauj cerēt, ka materiāls būs noderīgs ne vien bibliotekāru auditorijai, bet arī pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, tematos ieinteresētiem jauniešiem un citiem interesentiem.

Materiāls tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Satura veidotājas: Elizabete Marta Aleidzāne, Rūta Barviķe un Ieva Krukovska (biedrība “Medijpratējs”). Literārā redaktore – Jolanta Treile, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Bibliotēkas; Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Seminārs “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?”

Semināru “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu. Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku lasītājus – īpaši senioru vecuma auditoriju –par viņu balsstiesībām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un nozīmi, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās. Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru vecuma auditorija, bibliotekāri un ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par 2024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta biroja Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns politologs Mārtiņš Daugulis, kā arī politikas doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Semināra moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons. Semināra norise tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi” prezentācijas

2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.

Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.

 

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļseminārs “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”

LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu 2024. gada 25. septembrī no pulksten 10 līdz 12.30 Zoom platformā rīkoja informatīvu tīmekļsemināru “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”. Semināra mērķauditorija ir Latvijas skolu bibliotekāri, pedagogi, jaunatnes darbinieki, publisko bibliotēku speciālisti, kā arī citi interesenti.

Seminārā prezentēts jaunākais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapušais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”, kura satura autori organizācija “Medijpratējs”. Tāpat klausītājiem bija iespēja dzirdēt stāstījumu par publisko bibliotēku sadarbību ar skolām jauniešu medijpratības veicināšanā, kuru prezentēja Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre, programmas “Medijpratības meistari” absolvente Zane Steprāne, kā arī pieredzes stāstus no pedagogiem – Ventspils 4. vidusskolas pedagoģes Kristīnes Kornijanovas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Džo Horgana.

Tēma: Medijpratība skolā

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā” ieraksts

2024. gada 25. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom notika tīmekļseminārs “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā”. Tā mērķis bija uzsvērt medijpratības un informācijpratības nozīmi ikviena ikdienā, stāstot par mediju un bibliotēku mijiedarbību kvalitatīvas un uzticamas informācijas pieejamības veicināšanai sabiedrībā.

Tēma: Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Lekcija “Ziņas nepatērē, medijiem netic, bet zina (vislabāk)”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājas un studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” direktores Līgas Ozoliņas vieslekcija, kurā, “pielaikojot” klasiskas un aktuālas teorijas un konceptus, runāts par mūsdienu komunikācijas un informācijas vides fenomeniem – virsrakstu līmeņa informētību, mediju nogurumu, antimediju sentimentu.

Tēma: Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2024

Vadlīnijas digitālo platformu pārvaldībai: Vārda brīvības un informācijas piekļuves nodrošināšana, izmantojot daudzpušu pieeju – materiāls latviski

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) 2023. gada 6. novembrī publicēja vadlīnijas “Guidelines for the Governance of Digital Platforms”. Šis dokuments sniedz ieteikumus, kā digitālajām platformām, tostarp sociālajiem medijiem, darboties, lai nodrošinātu vārda brīvību un piekļuvi informācijai, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un veicinot medijpratību. 2024. gada nogalē publicēts materiāla latviskais tulkojums, kas tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē.

Vadlīnijās ir izklāstīti valstu, digitālo platformu, starpvaldību organizāciju, pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmiskas vides, tehniskās kopienas un citu iesaistīto pienākumi, atbildība un lomas, lai radītu vidi, kurā vārda un informācijas brīvība ir digitālo platformu pārvaldības procesu pamatā. Tās tika izstrādātas, apspriežoties daudzām iesaistītajām pusēm un apkopojot apspriešanās gaitā saņemtos vairāk nekā 10 000 komentārus no 134 valstīm. Šī globālā mēroga apspriešana veicināja iekļaujošu līdzdalību, nodrošinot, ka tiek uzklausītas dažādas balsis, tostarp balsis no mazāk aizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām.

Tulkojumu latviešu valodā veikusi Andžela Berķe, tulkotā izdevuma maketēšanu – Jānis Vēvers. Tulkojuma darbus koordinēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Izdevuma  tulkojums  latviešu  valodā  sagatavots  ar  Latvijas  Republikas  Kultūras  ministrijas  finansiālu atbalstu.

Tēma: Digitālās platformas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Gads: 2024

Informatīvais izdevums “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”

“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.

Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.

Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs

Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”

2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.

Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.

Tēma: Finanšu pratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”

2023. gada 28. novembrī Zoom platformā notika tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”. Tā mērķis bija bibliotekārus, pedagogus un citus darbā ar jaunatni iesaistītos interesentus iepazīstināt ar jauniešiem aktuālo tiešsaistes vidē – aktuālajiem sociālajiem tīkliem, tiešsaistes aktivitātēm un to, kas jauniešus mudina pavadīt brīvo laiku tiešsaistes vidē. Kopīgi ar pieaicinātajiem lektoriem šķetināt, kā jēgpilni radīt tiešsaistes saturu, kā interneta vide ietekmē jauniešu mentālo veselību un kā izmantot sociālo tīklu platformas jaunatnes medijpratības veicināšanai.

Seminārā piedalījās Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača, Multimākslinieks un satura radītājs Artūrs Jenots un Bērnu un pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa.

Semināru rīkoja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Lekcija “Kritiskā lasīšana kā ikdienas prasme”

RSU Komunikācijas fakultātes asociētās profesores Ilvas Skultes lekcija “Kritiskā lasīšana kā ikdienas prasme.”

Lai arī bažas par lasīšanas kultūras norietu pastāvīgi ir sabiedrības dienaskārtībā vismaz kopš elektronisko mediju pirmsākumiem 20. gs., mūsdienu cilvēks joprojām ikdienā lasa daudz un pat vēl vairāk – paradoksālā kārtā tehnoloģiskās attīstības kontekstā var teikt, ka lasītprasme iegūst īpašu svarīgumu, ietiecoties arī tādās jomās un situācijās, kuras iepriekš noritēja / varēja noritēt bez lasīšanas. Taču lasīšanas konteksti, mērķi, stratēģijas un mediji ir tik dažādi, ka lielākoties to nenovērtējam, lasām pavirši, ātri, virspusēji vai ar vieglu klikšķi atbildam uz lasīto, to nelasot vispār. Par dažādiem lasīšanas veidiem un kritiskās lasīšanas aspektiem lekcijā runā RSU Komunikācijas fakultātes asociētā profesore Ilva Skulte, demonstrējot sadarbībā ar IREX Baltijas medijpratības programmu studentu grupas veidoto kritiskās lasīšanas attīstīšanas spēli “Ziņderis”.

Tēma: Kritiskā lasīšana; Kritiskā domāšana; Lasītprasme

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Lekcija “Vai sociālo mediju vidē skaļāk nozīmē labāk?”

RSU Komunikācijas fakultātes docētājas un studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” vadītājas Rutas Siliņas lekcija “Vai sociālo mediju vidē skaļāk nozīmē labāk?”

Lielais informatīvais piesārņojums jeb pieblīvējums un šķietami vieglā iespēja ikvienam kļūt par sociālo mediju komunikatoru nereti rada vēlmi izmantot skaļas un provokatīvas pieejas cīņā par savu sekotāju uzmanību. Tomēr, kā rāda neveikli komunikācijas piemēri ikdienā, šāda pieeja ne vienmēr attaisnojas un labi iecerētā doma pārvēršanas par krīzi. Lekcijā RSU Komunikācijas fakultātes docētāja un studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” vadītāja Ruta Siliņa apskata spilgtus un skaļus piemērus, aktuālus stāstus un pamācošus gadījumus sociālo mediju vidē.

Tēma: Sociālie mediji; Vēstījumi

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Lekcija “Sociālie mediji: Tavs personīgais πr”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes docētājas Lāsmas Šķesteres tiešsaistes lekcija “Sociālie mediji: Tavs personīgais πr”.

Kāda ir sociālo mediju loma personas, uzņēmuma vai organizācijas tēla veidošanā? Kas jāņem vērā, veidojot savu tēlu sociālajos medijos? Kā neapdomīga sociālo mediju lietošana var kaitēt Tev vai Tavai ģimenei?

Tēma: Sociālie mediji; Vēstījumi

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2023

Seminārs “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās”

2022. gada 22. martā “Zoom” platformā norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkotais tīmekļseminārs “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās”.

Semināra mērķis bija iepazīstināt bibliotekārus ar priekšnoteikumiem drošības stiprināšanai kā fiziskajā, tā informatīvajā telpā ikdienā un krīzes situācijās. Vienlaikus klausītāji tika informēti par Aizsardzības ministrijas izstrādāto materiālu “72 stundas”, kā arī praktiskiem dažādu nozaru profesionāļu padomiem medijpratībā un psiholoģijā, stiprinot bibliotekāru kā drošākas kopienas veidotāju lomu savā reģionā.

Semināru atklāja aizsardzības ministra Arta Pabrika īpaši ierakstīta uzruna, kurā tika uzsvērta bibliotekāru loma gan ikdienā, gan informācijas kara apstākļos, izteikts aicinājums turpināt uzturēt bibliotēkas kā savas kopienas informācijas centra lomu, kā arī sniegts ieskats pašreizējā drošības situācijā Latvijā kopumā. Semināra atklāšanā klausītājus uzrunāja arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kurš uzsvēra, ka bibliotēkas ir ne tikai informācijas, bet arī vietējā kultūras mantojuma krātuves, un aicināja bibliotekārus iesaistīties iniciatīvā sniegt atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, ziedojot dažādus krājuma saglabāšanas materiālus.

Seminārs sastāvēja no divām daļām. Pirmajā no tām – “Drošība fiziskajā un informācijas telpā krīzes situācijās” – bibliotēku nozares darbiniekus uzrunāja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, pulkvežleitnants, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks Māris Tūtins, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis. Ministrijas pārstāve sniedza vērtīgu ieskatu pašreizējā drošības situācijā Latvijā un Eiropā, kā arī iepazīstināja ar informatīvo materiālu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas kopš februāra tiek izplatīts publiskajās bibliotēkās visā Latvijā. Īpaši informatīvs bija M. Tūtina kā aizsardzības jomas profesionāļa skatījums uz viltus ziņām informatīvajā telpā, savukārt M. Daugulis aicināja racionāli raudzīties uz katra personīgajām vērtībām, lai izprastu, kādu lomu tās spēlē gan ikdienā, gan krīzes situācijās.

Otrā semināra daļa bija veltīta medijpratībai un emocionālajai inteliģencei krīzes situācijās. To atklāja komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele, stāstot par to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna ir aktualizējis medijpratības jautājumus – pastāvīgā ziņu straume paver jaunus ceļus dezinformācijai, taču vienlaikus svarīgi apzināties, ka ir veidi, kā kritiski vērtēt lasīto, redzēto un dzirdēto un būt pārākiem par melu izplatītājiem. Tāpat K. Ločmele auditoriju iepazīstināja ar 2022. gada sākumā tapušo materiālu “Datpratība ikdienai”, kas ikvienam pieejams bezmaksas lejupielādei, lai kalpotu par ieskatu datpratības pamatos un galvenajos problēmjautājumos. Mediju vides tematiku turpināja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, kura atklāja dezinformācijas izplatīšanās ceļus un to, kā nepatiesas un melīgas informācijas uztveri lielā mērā ietekmē dažādi iekšēji psiholoģiski aspekti. Semināra noslēgumā klausītāji varēja uzzināt, kā kontrolēt emocijas gan ikdienā, gan krīzes situācijās, atceroties piecas vērtības – kopābūšanu, emociju vadību, lietderīgas domas, aktīvu darbību un savu iekšējo vērtību apzināšanos. Par to stāstīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Tīmekļsemināru “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās” moderēja LNB Bibliotēku attīstības centra medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis.

Tīmekļseminārs pulcēja teju 750 bibliotēku nozares darbiniekus no publiskajām, skolu un akadēmiskajām bibliotēkām, tostarp 142 LNB darbiniekus. Neskatoties uz semināra ilgumu – piecas stundas – , semināra dalībnieku aktivitāte saglabājās nemainīgi augsta, tērzētavas sadaļā priekšlasījumu autoriem tika uzdoti jautājumi, raisījās draudzīgas savstarpējas diskusijas, kā arī tika sniegtas atsauksmes par dzirdēto.

Tēma: Bibliotēkas; Drošība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Pilotprojekta “Ar viedumu medijpratībā” prezentācijas

Ar trim semināriem – 28. jūlijā Tukuma bibliotēkā, 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18. augustā Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā – aizvadīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra (BAC) pilotprojekts senioriem un bibliotekāriem Latvijas reģionos “Ar viedumu medijpratībā”. Tā gaitā vasaras pēcpusdienas pavadītas, savstarpēji tiekoties senioriem, bibliotekāriem un mediju profesionāļiem, lai gūtu jaunas zināšanas un apmainītos pieredzē.

Pilotprojekta mērķis bija pilnveidot Latvijas senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju un krāpnieciskiem ziņojumiem, meklēt jaunus saskares punktus starp reģionu bibliotekāriem un bibliotēku senioru auditoriju, iedvesmojot jaunām aktivitātēm medijpratības jomā. Katra no tikšanās reizēm sastāvēja no divām daļām – semināra ar lektoru prezentācijām un atvērtās diskusijas, kuras laikā jautājumi tika uzdoti gan lektoriem, gan klausītājiem.

Katrā no reģionu bibliotēkām semināru apmeklētāji uzklausīja trīs ar projekta tematiku saistītus stāstījumus. Kā pastāvīgie lektori pilotprojektā piedalījās LNB Bibliotēku attīstības centra (BAC) medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis un Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Emīls Rotgalvis ar priekšlasījumu “Medijpratība – mūžizglītība mums pašiem” uzrunāja gan seniorus, gan bibliotēku darbiniekus, pastāstot par to, kāpēc vispār nepieciešams runāt par medijpratību un pilnveidot tās prasmi, kā arī informēja par jaunākajiem atklātajiem dezinformācijas izplatīšanas un krāpniecības mēģinājumiem, kuri nereti tiek vērsti tieši pret senioriem. Savukārt bibliotēku nozares kolēģiem adresētajā stāstījuma daļā tika ilustrēti padomi veiksmīgu senioru medijpratības pasākumu rīkošanā. Lilita Kalnāja savā prezentācijā “Senior, uzmanies! Viltus ziņu audēji nesnauž!” ilustrēja LSKA pieredzi, veicot dažādus pētījumus par senioru prasmi atpazīt melus, krāpšanu un viltus ziņas. LSKA pārstāves stāstījums bija īpaši vērtīgs vecāka gadagājuma klausītājiem, jo ieskicēja senioru reāli gūto praktisko pieredzi mūsdienu informatīvajā telpā.

Būtisks semināru aspekts bija arī vietējo mediju pārstāvju dalība visos semināros, prezentācijās iepazīstinot ar reģionālā medija darbības specifiku un žurnālista ētikas principiem. Tukumā reģionālo mediju pārstāvēja Ivonna Plaude, kura ir ne vien laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore, bet arī Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja. Madonā ar savu priekšlasījumu piedalījās laikraksta “Stars” žurnāliste Laura Kovtuna, bet ar dobelniekiem tikās “Zemgales Ziņu” žurnālists Gaitis Grūtups. Visi trīs medijus pārstāvošie lektori akcentēja reģionālā medija darbības izaicinājumus mūsdienu informatīvajā vidē, piemēram, finansējuma jautājumu, drukātā laikraksta satura pārorientēšanu uz tiešsaistes vidi, kā arī pašvaldību bezmaksas izdevumus, kuri nereti tiek noformēti kā laikraksti un veido negodīgu konkurenci informatīvajā vidē. Vienlaikus katrs no lektoriem savā stāstījumā piedāvāja arī ko atšķirīgu – Ivonna Plaude prezentācijā “Medijpratības izaicinājumi. Fokusā: Latvijas gadījums” vairāk pievērsās mediju attīstībai gadu gaitā, lai labāk ilustrētu šodienas informācijas vidi, Laura Kovtuna prezentācijā “Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” uzsvēra, ka reģionālais laikraksts nereti ir vienīgais informācijas avots, kurš raksta par lokālām problēmām, savukārt Gaitis Grūtups prezentācijā “Kāpēc es lasu laikrakstus?” pamatoja, kāpēc daļai sabiedrības, tostarp žurnālistiem, joprojām ir svarīgi lasīt avīzes. “Zemgales Ziņu” žurnālists akcentēja atzinumu, ka drukātās avīzes joprojām ir vērtība senioru vidū, turklāt nereti tās sasniedz arī plašāku auditoriju: “Vecmāmiņa, nopērkot avīzi, samaksās arī par ziņu, kuru izlasīs, piemēram, mazbērni. Vidēji katrai avīzei ir pieci lasītāji.” Žurnālistu iesaiste medijpratības projektā palīdzēja plašāk izskanēt tā vēstījumam, jo lektori bija ieinteresēti veidot publikācijas savos laikrakstos par semināros dzirdēto.

Katru no tikšanās reizēm papildināja arī diskusija, kurā iesaistījās klausītāji – seniori un bibliotekāri. Tā bija iespēja senioriem savstarpēji apmainīties pieredzē par novērotiem krāpšanas mēģinājumiem vai dezinformāciju, kā arī ieteikumiem rīcībai, lai neiekristu melu lamatās. Diskusiju gaitā noskaidrojās, ka aktuāli ir, piemēram, pret senioriem vērsti krāpniecības mēģinājumi, piedāvājot palīdzēt saņemt it kā pienākošos mantojumu, bet ziņojumi par dažādiem it kā vinnētiem laimestiem jau kļuvuši par ikdienu. Seniori ir būtiska mērķgrupa arī dažādiem telemārketinga piedāvājumiem – pret tiem palīdz vienkāršas frāzes, piemēram “es aprunāšos ar bērniem, mazbērniem un padomāšu”. Diskusiju dalībnieku pieredze rāda, ka saglabājot vēsu prātu krāpnieku radītajā steigā, ir iespējams saglabāt kontroli pār situāciju. Patērētās informācijas ziņā seniori ir aktīvi reģionālo laikrakstu lasītāji un lielākoties uzticas arī sabiedriskajiem medijiem. Ar tehnoloģijām rīkoties prasmīgākie seniori seko līdzi ziņām arī internetā, tostarp Youtube platformā, tomēr pasākumu gaitā vairākkārt tika atgādināts, ka ne vienmēr cilvēks ar kameru ir žurnālists, savukārt subjektīvi izteikts viedoklis nav īsta un pārbaudāma ziņa. Diskusijās iesaistījās arī bibliotekāri, stāstot, ka konsultācijas par medijpratības jautājumiem bibliotēkā notiek teju katru dienu, savukārt aktīvākais medijpratības pasākumu laiks ir Digitālā nedēļa, kura ik gadu norisinās martā, kā arī Medijpratības nedēļa, kuras norises tiek aizvadītas oktobra beigās. Bibliotekāri semināros tika iedvesmoti vairāk novērtēt viņu jau esošās zināšanas un nodot tās lasītājiem, kā arī pielietot gūtās idejas jauniem medijpratības pasākumiem un dažādu uzziņu resursu, piemēram, 2022. gadā iznākušā medijpratības materiāla “Datpratība ikdienai” izmantošanai.

Trīs minētos pasākumus apmeklējuši kopā 74 dalībnieki, kas, ņemot vērā vasaras sezonu, ir labs rādītājs un pierāda, ka reģionu senioru kopienām ir interese par medijpratības jautājumiem. Tomēr senioru medijpratība ir ietilpīgs temats, kas raisa dažādas diskusijas, tāpēc pilotprojekts izgaismoja arī citus aktuālus jautājumus, piemēram, kā uzrunāt mazāk aktīvos seniorus, un šis, kā arī līdzīgi jautājumi, viennozīmīgi būs sarunu temats arī turpmākos pasākumos senioru un bibliotekāru auditorijai.

Pilotprojektu “Ar viedumu medijpratībā” organizēja LNB sadarbībā ar Latvijas Senioru kopienu apvienību, Tukuma bibliotēku, Madonas novada bibliotēku un Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī reģionālajiem medijiem “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Stars” un “Zemgales Ziņas”. Projekts tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Seminārs “Sākumpunkts medijpratībai – materiāli un metodes darbam ar bērniem un jauniešiem”

Ar mērķi informēt skolu bibliotekārus, publisko bibliotēku darbiniekus un citus interesentus par praktiskiem medijpratības materiāliem un metodēm darbam ar bērniem un jauniešiem, 27. oktobrī aizvadīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra (LNB BAC) rīkotais tīmekļseminārs “Sākumpunkts medijpratībai – materiāli un metodes darbam ar bērniem un jauniešiem”. Tiešsaistē publicēts semināra ieraksts un lektoru prezentācijas.

Semināra gaitā medijpratības ekspertes IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītājas Klintas Ločmeles vadībā skolu bibliotekāri, pedagogi un citi interesenti iepazina universitātē tapušo stundu plānu “Esi medijpratīgs!”, Diāna Kraiņeva, Baltijas Mediju izcilības centra padomniece medijpratības jautājumos, pastāstīja par vairākiem vērtīgiem medijpratības projektiem, kas tapuši sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem, bet Drossinternets.lv izglītības darba vadītāja Liene Valdmane pastāstīja par līdz šim mazāk pārrunātu tematu – medijpratību pašiem mazākajiem. Semināru noslēdza skolu bibliotekāru pieredzes un iedvesmas stāsti – Rīgas 85. pamatskolas bibliotekāres Andas Zariņas ieskats radošu medijpratības nodarbību vadīšanā, kā arī LNB BAC nozares speciālistes darbā ar bērniem un jauniešiem Madaras Freivaldes veiktais apkopojums par skolu bibliotekāru pieredzi, kas aprakstīta gada sākumā veiktā aptaujā.

Semināru moderēja LNB BAC medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis. Tiešsaistē semināram pieslēdzās 325 klausītāji, tostarp 90 skolu bibliotekāri. Seminārs tika organizēts ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Skolas; Bērni un jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Tīmekļseminārs “Ukraina dezinformācijas frontē: kā palīdzēt un ko varam mācīties”

Tīmekļseminārs norisinājās platformā Zoom un tā mērķis bija iepazīstināt Latvijas bibliotekārus ar Ukrainas pieredzi dezinformācijas apkarošanā un medijpratības veicināšanā gan pirms 24. februāra, gan kara apstākļos. Informēt par iespējām palīdzēt un Latvijas bibliotēku jau īstenoto darbu ukraiņu atbalstam. Semināru organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Semināru atklāja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš iezīmēja cīņas ar dezinformāciju lomu ikvienas demokrātiskas sabiedrības ikdienā, kā arī Latvijas nozīmīgo atbalstu ukraiņu tautai. Par Ukrainas cīņu ar dezinformāciju pastāstīja komunikāciju aģentūras “Zinc Network” padomnieks Romans Šutovs no Kijivas, kā arī globālās attīstības un izglītības organizācijas IREX Baltijas un Ukrainas biroju pārstāvji – Kaspars Rūklis un Marina Doroša. Savukārt ar bibliotēku jau sniegto atbalstu ukraiņiem savās prezentācijās iepazīstināja LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un LNB BAC paspārnē esošā Latvijas bibliotēku portāla redaktore Anna Iltnere. Tīmekļsemināru moderēja LNB BAC medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis.

Tēma: Ukraina; Dezinformācija; Bibliotēkas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Lekcija “Informācijas karš medijos: Kā nekļūt par tā upuri”

Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes studiju programmas “Žurnālistika” vadītājas Annas Peipiņas vieslekcija par informācijas karu medijos. Mediji šobrīd kļuvusi ne tikai par informācijas ieguves un apmaiņas vietu, bet arī par informatīvo karalauku. Ne velti mēdz teikt, ka galvenās kaujas šobrīd tiek izcīnītas cilvēku prātos. Kā neapjukt informācijas plūsmā? Pēc kādām pazīmēm iespējami ātri atšķirt patiesas un viltus ziņas? Un arī – kā pašam neviļus nekļūt par viltus ziņu izplatītāju? Aktuāli stāsti, spilgti piemēri, pamācoši gadījumi.

Tēma: Lekcija; Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

Lekcija “Fotogrāfija un propaganda”

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja un studiju programmu “Multimediju komunikācija” un “Fotogrāfija” vadītāja Aļņa Stakles vieslekcija “Fotogrāfija un propaganda”.

Lekcijā būs iespēja gūt ieskatu vēsturiskās un aktuālās tendencēs saiknē starp fotogrāfiju un propagandu. Skaidrots, kā vienvirziena vizuālā komunikācija palīdz gūt politiskus un/vai ekonomiskus labumus, ja patiesā informācija tiek ignorēta vai manipulatīvi izmantota. Īpaša uzmanība pievērsta laikmetīgām norisēm vizuālajā kultūrā, piemēram, Ukrainas krīzei 2014. gadā, protestiem Baltkrievijā 2020. gadā un Covid-19 krīzei politiskajā komunikācijā. Vieslektora stāstījums raisīs diskusijas par lokāliem un globāliem gadījumiem vizuālajā kultūrā.

Tēma: Vizuālā komunikācija; Propaganda

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022

Projekts [Multi]medijpratība

Informācijas pārbagātības laikos viena no nozīmīgākajām prasmēm ir medijpratība. Bet kas konkrēti slēpjas aiz šī vārda, kādus aspektus tas sevī ietver? Projekta “[Multi]medijpratība” dalībnieki, skolēni no Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kuldīgas un Valmieras, no 2022. gada maija līdz decembrim pievērsās šiem jautājumiem un izveidoja uzskatāmus video par piecām medijpratības apakštēmām. Ieskatieties!

Tēma: Medijpratība; Jaunieši

Autors: Gētes institūts Rīgā, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022