Pamācību video par uzmanības novēršanas metodi, kur apsūdzētais ignorē savu rīcību un norāda uz citu negatīvajām darbībām (“bet kā ar” un “pats tāds”).
Manipulētāji bieži izmanto whataboutism (“bet kā ar”) taktiku, lai izvairītos no kritikas.Tā tiek radīta ilūzija par līdzību starp nesalīdzināmām situācijām. Šī taktika izvairās no atbildības, novērš uzmanību un diskreditē kritiķus.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Pamācību video par manipulācijas taktiku “slidenā nogāze”. Tā tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku. Tās būtība ir pārspīlēt mazu notikumu sekas, pievienojot dramatiskus un tālejošus scenārijus, kuri bieži vien nav loģiski saistīti ar sākotnējo situāciju.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais – par realitāti kopumā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Viltus dilemmas ir manipulācijas paņēmiens, kurā izvēle tiek mākslīgi ierobežota līdz diviem variantiem, bieži noklusējot citus risinājumus. Tas ļauj manipulēt ar cilvēku viedokļiem, ierāmējot vienu variantu kā loģisku un otru – kā katastrofālu. Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus. Cits manipulācijas veids ir vienpusēja informācijas sniegšana, izlaižot būtisku kontekstu. Lai izvairītos no šādiem maldiem, ir būtiski izvērtēt avotus, meklēt plašāku kontekstu un lietot kritisko domāšanu.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Materiāla teorētiskās daļas sākumā raksturota bibliotēkas un medijpratības vienlaikus saistītā, bet arī nošķirtā loma jauniešu ikdienā. Situācijas raksturojums balstīts akadēmiskos avotos, autoru praktiskos novērojumos, kā arī materiāla izveidei īpaši īstenotā aptaujā, kurā piedalījušies bibliotekāri un jaunieši. Teorētisko daļu turpina šodienas jauniešu – “Z” un “Alfa” paaudžu raksturojums, to kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī ieteikumi veiksmīgam izglītojošajam darbam ar minētajām jauniešu grupām. Atbalsta materiāla praktisko sadaļu, savukārt, veido gatavu nodarbību apraksti darbam ar jauniešiem tādu tēmu kā mediju ētikas, influenceru biznesa un mākslīgā intelekta izzināšanai. Nodarbību aprakstos iekļauti pilni aktivitāšu plāni, nepieciešamo resursu saraksti un teorētiska informācija ar norādītiem avotiem, kas ļauj cerēt, ka materiāls būs noderīgs ne vien bibliotekāru auditorijai, bet arī pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, tematos ieinteresētiem jauniešiem un citiem interesentiem.
Materiāls tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Satura veidotājas: Elizabete Marta Aleidzāne, Rūta Barviķe un Ieva Krukovska (biedrība “Medijpratējs”). Literārā redaktore – Jolanta Treile, dizains/makets – Jānis Vēvers.
Tēma: Bibliotēkas; Jaunieši
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
Semināru “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu. Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku lasītājus – īpaši senioru vecuma auditoriju –par viņu balsstiesībām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un nozīmi, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās. Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru vecuma auditorija, bibliotekāri un ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par 2024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Tēma: Vēlēšanas
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.
Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
2024. gada 25. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom notika tīmekļseminārs “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā”. Tā mērķis bija uzsvērt medijpratības un informācijpratības nozīmi ikviena ikdienā, stāstot par mediju un bibliotēku mijiedarbību kvalitatīvas un uzticamas informācijas pieejamības veicināšanai sabiedrībā.
Tēma: Mediji
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
Rokasgrāmatu izstrādājusi ERGA Medijpratības darba grupa. Tā nav vienkārši veiksmīgu projektu katalogs, bet gan praktisks rīks politikas veidotājiem, pedagogiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai attīstītu medijpratību dažādos līmeņos – sākot no skolām un bibliotēkām līdz plašām kampaņām un digitālajiem risinājumiem. Šī rokasgrāmata apliecina, ka medijpratība nav tikai “viltus ziņu” atpazīšana. Tā ietver ļoti plašu prasmju kopumu – no digitālās ētikas un autortiesību ievērošanas līdz izpratnei par to, kas ir mediji un kā tie veido sabiedrisko viedokli un ietekmē personiskos uzskatus.
Autors: European Regulators Group for Audiovisual Media Services (ERGA)
Gads: 2024
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem, medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP, Klinta Ločmele
Gads: 2024
Visā Eiropas Savienībā norisinājās informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas aicināja pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām. Kampaņas mērķis bija mazināt dezinformācijas ietekmi.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, informatīvais paziņojums tika izplatīts dalībvalstu mediju regulatoru komunikācijas platformās, sabiedrisko mediju programmās, kā arī to izplatīt tika aicināts ikviens Latvijas medijs. Lokalizētais Informatīvais paziņojums latviešu valodā ir pieejams šeit un to ikviens var brīvi izmantot: https://failiem.lv/u/6rc58pd8vk.
Informatīvais paziņojums tika izstrādāts Eiropas audiovizuālo mediju regulatoru grupas (ERGA) darba grupā, apvienojot spēkus un idejas neatkarīgiem Eiropas Savienības elektronisko mediju regulatoriem, tajā skaitā NEPLP. Informatīvā paziņojuma izstrādi atbalstīja Eiropas Komisija.
“Informatīvais paziņojums uzrunā ikvienu pilsoni, aicinot piedalīties vēlēšanās un jo īpaši – pasargāt sevi no manipulācijām, kritiski izvērtējot informāciju priekšvēlēšanu laikā. Pieaugot dezinformācijas un dažādu manipulāciju riskam, pieaug medijpratības nozīme sabiedrībā. Tāpēc ir nepieciešama mūsu kopējā modrība par to, kas priekšvēlēšanu laikā tiek izplatīts gan informatīvajā vidē kopumā, gan burbuļos, kuros dzīvojam,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Eiropas Komisija, informējot par paziņojuma publicēšanu, ir norādījusi, ka dezinformācijas un manipulāciju apkarošana ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu aktuālākajiem jautājumiem. Turklāt jaunās tehnoloģijas ir ļāvušas personām izplatīt dezinformāciju un manipulēt ar informāciju līdz šim neredzētā mērogā un ātrumā. Tāpat EK ir norādījusi, ka dezinformācija un trešo valstu veiktās informācijas manipulācijas un iejaukšanās ir nopietns drauds Eiropas Savienības sabiedrībai. Tā var graut demokrātiskās institūcijas un procesus, neļaujot iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus vai atturot viņus no balsošanas. Tāpat dezinformācija var polarizēt sabiedrību, nostādot kopienas citu pret citu. Eiropas Komisijas paziņojums ir pieejams šeit: https://commission.europa.eu/topics/strategic-communication-and-tackling-disinformation_en.
Informatīvo kampaņu Latvijā atbalsta arī Centrālā vēlēšanu komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts Kanceleja.
Tēma: Vēlēšanas
Autors: NEPLP, Eiropas Komisija
Gads: 2024
Digitāla medijpratības izlaušanās spēle piedāvā iespēju izklaidējošā veidā pārbaudīt un vairot savas zināšanas sociālo mediju satura izvērtēšanā. To var spēlēt gan individuāls dalībnieks, gan vairāki dalībnieki kā viena komanda. Lai gan nosaukums aicina izlauzties no sociālo mediju džungļiem, dalībniekiem nav nepieciešams pašiem savs sociālo mediju profils, jo spēles uzdevumi pārbauda kritisko domāšanu, vērību un citas prasmes, nevis zināšanas par konkrētiem sociālajiem medijiem. Dalībniekus sagaida trīs secīgi āķīgi uzdevumi ar situācijām, ar kurām var sastapties, lietojot populārākos sociālo medijus, tostarp, mākslīgā intelekta radīts saturs, krāpniecība interneta veikalos, uzticēšanās influenceru ierakstiem un citi. Svarīgi ir atrisināt visus spēles uzdevumus pēc iespējas ātrāk (sacensība par ātrāko rezultātu).
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: Klinta Ločmele, Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2024
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājas un studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” direktores Līgas Ozoliņas vieslekcija, kurā, “pielaikojot” klasiskas un aktuālas teorijas un konceptus, runāts par mūsdienu komunikācijas un informācijas vides fenomeniem – virsrakstu līmeņa informētību, mediju nogurumu, antimediju sentimentu.
Tēma: Mediji
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte
Gads: 2024
“Rosinošie treneri” ir metodiskais materiāls medijpratības izpratnes veicināšanai. Metodiskais materiāls piedāvā ērtākās un radošākās metodes, ko var izmantot kritiskās domāšanas un medijpratības mācību procesā, lai tas būtu ne tikai efektīvs, bet arī aizraujošs, akcentējot, ka medijpratība nav tikai zināšanu kopums, bet gan prasme, kas jāpilnveido visa mūža garumā. Metodiskajā materiālā tiek izmantotas metodes, kurās iesaistās gan skolotāji, gan skolēni. Šis materiāls var kļūt par lielisku papildinājumu lekcijām un treniņiem jebkurā tēmā, neatkarīgi no tā, vai materiāli tiek izmantoti mācību procesā ar jauniešiem, bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Autors: Biedrība "NewEast", Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2024
Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.
Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.
Tēma: Medijpratība un digitālā pratība
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2023
NEPLP medijpratības datubāzes atklāšana.
Diskusijas dalībnieki: Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele, medijpratības eksperte Beāte Lielmane, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Ansis Nudiens, Skola2030 vecākais eksperts Diskusijas moderators: Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece.
Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.
Tēma: Medijpratības datubāze
Autors: NEPLP
Gads: 2023
Mācību materiāls tapis ar mērķi dot praktiskus padomus un rīkus, lai veicinātu izpratni un attīstītu digitālo darbu ar jauniešiem pašvaldībās. Materiāls sniedz ieskatu gan digitālā darba teorijā un vēsturē, gan tā tendencēs Latvijā. Tajā atrodami arī populārākie rīki, ko izmantot digitālajā darbā ar jaunatni, kā arī ieteikumi stratēģiskai plānošanai un digitālā darba attīstīšanai. Šis materiāls var noderēt jaunatnes darbiniekiem un darbā ar jaunatni iesaistītajiem gan kā informācijas avots, gan kā praktisks špikeris.
Teksta autores – Sintija Lase un Līga Siliņa.
Tēma: Darbs ar jauniešiem
Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Gads: 2023
