Vai esi pārliecināts, ka spēj atšķirt patiesību no maldiem interneta plašumos? Tests palīdzēs novērtēt tavas medijpratības prasmes ikdienas situācijās! Atbildi uz jautājumiem un uzzini, cik labi spēj atpazīt viltus ziņas, reklāmas trikus un manipulācijas internetā, kā arī mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus. Pārbaudi sevi – vai esi gatavs stāties pretī dezinformācijas izaicinājumiem?
Tēma: Medijpratības tests
Autors: LSM.lv
Gads: 2025
Šis ir populāro seriālu laikmets, kad saturs spēj sasniegt globālu auditoriju, pārvarot kultūras un valodas robežas. Bet kas padara seriālu patiesi kvalitatīvu? Un kādēļ patērējam neskaitāmas stundas tos skatoties? Analizējot seriālus, varam labāk saprast, kā tie atspoguļo sabiedrības vērtības, kā tajos attīstās tēmu daudzveidība un kā audiovizuālo mediju industrija mainās laika gaitā.
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājas Zanes Valenieces lekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 16. aprīlī pulksten 16.00 piedāvās iespēju patiešām PASKATĪTIES uz seriāliem, izmantojot analīzes un kritiskās pieejas prizmu.
Tēma: Mediji; Izklaide; Seriāli
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte
Gads: 2025
Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
Mērķa grupas:
“Civitta Latvija”, 2024.gada aprīlis – augusts.
Pētījums pieejams: šeit.
Dr. sc. comm. Klinta Ločmele izstrādāja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīzi, kas pieejama: šeit.
Prezentācija “Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātu analīze” (Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, 2024.gada oktobris) pieejama: šeit.
Tēma: Medijpratība
Autors: NEPLP
Gads: 2024
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”
Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem, medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”
Diskusijas “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas” dalībnieks Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis norādīja: “Cilvēki nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Tie lieto gan Delfi, gan Facebook un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. Mēs nepietiekami veicinām cilvēku izpratni, tādēļ viņi izvēlas vienu vai otru informācijas avotu.”
Īpašo atbildību par bērnu un jauniešu medijpratību uzsvēra Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska vērsa klātesošo uzmanību uz jauniešu mediju lietošanas paradumiem, jautājot: “Ko bērni un jaunieši redz un dzird ikdienā? Nevis 30 minūšu vakara ziņu laikā, bet stundām ilgi, skatoties video savos telefonos?” Mediju eksperte, producente Arta Ģiga ļoti lielā mērā piekrita un secināja, ka tradicionālie mediji ir zaudējuši mirkli, kad sociālie mediji varēja kļūt par palīgu. “Ja jaunieši tradicionālos medijus nepazīst, tad mums ir jādomā, kā šos cilvēkus sasniegt. Mums ir jābūt sociālo mediju platformās,” uzsvēra A.Ģiga
Pētījuma prezentācijas pasākums notika UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas laikā, kas ik gadu notiek oktobra pēdējā nedēļā.
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2024
NEPLP organizēja pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” prezentāciju un diskusiju.
Diskusija “Medijpratība Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”
Dr.sc.comm. Klinta Ločmele, medijpratības eksperte un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā
Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja
Emīls Rotgalvis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts
Arta Ģiga, mediju eksperte, producente
Moderatore: Dr.sc.comm. Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2024
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Klātesot žurnālistiem, mediju, nevalstisko organizāciju un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, kā arī medijpratības ekspertiem, tika prezentēti unikāla un ļoti apjomīga pētījuma rezultāti. Kā uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete: “Pētījuma pamatā ir Latvijas medijpratības ekspertu izstrādāta unikāla metodoloģija, kas ļauj pētīt un analizēt medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā, apvienojot kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodes.”
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP
Gads: 2024
Pamācību video par uzmanības novēršanas metodi, kur apsūdzētais ignorē savu rīcību un norāda uz citu negatīvajām darbībām (“bet kā ar” un “pats tāds”).
Manipulētāji bieži izmanto whataboutism (“bet kā ar”) taktiku, lai izvairītos no kritikas.Tā tiek radīta ilūzija par līdzību starp nesalīdzināmām situācijām. Šī taktika izvairās no atbildības, novērš uzmanību un diskreditē kritiķus.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Pamācību video par manipulācijas taktiku “slidenā nogāze”. Tā tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku. Tās būtība ir pārspīlēt mazu notikumu sekas, pievienojot dramatiskus un tālejošus scenārijus, kuri bieži vien nav loģiski saistīti ar sākotnējo situāciju.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais – par realitāti kopumā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Viltus dilemmas ir manipulācijas paņēmiens, kurā izvēle tiek mākslīgi ierobežota līdz diviem variantiem, bieži noklusējot citus risinājumus. Tas ļauj manipulēt ar cilvēku viedokļiem, ierāmējot vienu variantu kā loģisku un otru – kā katastrofālu. Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus. Cits manipulācijas veids ir vienpusēja informācijas sniegšana, izlaižot būtisku kontekstu. Lai izvairītos no šādiem maldiem, ir būtiski izvērtēt avotus, meklēt plašāku kontekstu un lietot kritisko domāšanu.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Materiāla teorētiskās daļas sākumā raksturota bibliotēkas un medijpratības vienlaikus saistītā, bet arī nošķirtā loma jauniešu ikdienā. Situācijas raksturojums balstīts akadēmiskos avotos, autoru praktiskos novērojumos, kā arī materiāla izveidei īpaši īstenotā aptaujā, kurā piedalījušies bibliotekāri un jaunieši. Teorētisko daļu turpina šodienas jauniešu – “Z” un “Alfa” paaudžu raksturojums, to kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī ieteikumi veiksmīgam izglītojošajam darbam ar minētajām jauniešu grupām. Atbalsta materiāla praktisko sadaļu, savukārt, veido gatavu nodarbību apraksti darbam ar jauniešiem tādu tēmu kā mediju ētikas, influenceru biznesa un mākslīgā intelekta izzināšanai. Nodarbību aprakstos iekļauti pilni aktivitāšu plāni, nepieciešamo resursu saraksti un teorētiska informācija ar norādītiem avotiem, kas ļauj cerēt, ka materiāls būs noderīgs ne vien bibliotekāru auditorijai, bet arī pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, tematos ieinteresētiem jauniešiem un citiem interesentiem.
Materiāls tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Satura veidotājas: Elizabete Marta Aleidzāne, Rūta Barviķe un Ieva Krukovska (biedrība “Medijpratējs”). Literārā redaktore – Jolanta Treile, dizains/makets – Jānis Vēvers.
Tēma: Bibliotēkas; Jaunieši
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
Semināru “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu. Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku lasītājus – īpaši senioru vecuma auditoriju –par viņu balsstiesībām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un nozīmi, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās. Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru vecuma auditorija, bibliotekāri un ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par 2024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Tēma: Vēlēšanas
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.
Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
2024. gada 25. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom notika tīmekļseminārs “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā”. Tā mērķis bija uzsvērt medijpratības un informācijpratības nozīmi ikviena ikdienā, stāstot par mediju un bibliotēku mijiedarbību kvalitatīvas un uzticamas informācijas pieejamības veicināšanai sabiedrībā.
Tēma: Mediji
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2024
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sabiedrību iepazīstināja ar pētījuma “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību” galvenajiem secinājumiem.
Iepazīstinot klātesošos ar pētījuma rezultātiem, medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Dr.sc.comm. Klinta Ločmele atzina: “Pētījuma interviju rezultāti sniedz skaidrojumu, kāpēc kopumā uzticēšanās medijiem ir tik zema. Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju uzņēmumi Latvijā. Ka ir gan sabiedriskie, gan komercmediji. Cilvēkiem nav skaidras robežas, kas finansē medijus, kā tie darbojas. Mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu mediju vidi, ja paši pamati ir ļoti trausli.”
Tēma: Medijpratības pētījums
Autors: NEPLP, Klinta Ločmele
Gads: 2024
Visā Eiropas Savienībā norisinājās informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas aicināja pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām. Kampaņas mērķis bija mazināt dezinformācijas ietekmi.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) informē, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, informatīvais paziņojums tika izplatīts dalībvalstu mediju regulatoru komunikācijas platformās, sabiedrisko mediju programmās, kā arī to izplatīt tika aicināts ikviens Latvijas medijs. Lokalizētais Informatīvais paziņojums latviešu valodā ir pieejams šeit un to ikviens var brīvi izmantot: https://failiem.lv/u/6rc58pd8vk.
Informatīvais paziņojums tika izstrādāts Eiropas audiovizuālo mediju regulatoru grupas (ERGA) darba grupā, apvienojot spēkus un idejas neatkarīgiem Eiropas Savienības elektronisko mediju regulatoriem, tajā skaitā NEPLP. Informatīvā paziņojuma izstrādi atbalstīja Eiropas Komisija.
“Informatīvais paziņojums uzrunā ikvienu pilsoni, aicinot piedalīties vēlēšanās un jo īpaši – pasargāt sevi no manipulācijām, kritiski izvērtējot informāciju priekšvēlēšanu laikā. Pieaugot dezinformācijas un dažādu manipulāciju riskam, pieaug medijpratības nozīme sabiedrībā. Tāpēc ir nepieciešama mūsu kopējā modrība par to, kas priekšvēlēšanu laikā tiek izplatīts gan informatīvajā vidē kopumā, gan burbuļos, kuros dzīvojam,” saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Eiropas Komisija, informējot par paziņojuma publicēšanu, ir norādījusi, ka dezinformācijas un manipulāciju apkarošana ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu aktuālākajiem jautājumiem. Turklāt jaunās tehnoloģijas ir ļāvušas personām izplatīt dezinformāciju un manipulēt ar informāciju līdz šim neredzētā mērogā un ātrumā. Tāpat EK ir norādījusi, ka dezinformācija un trešo valstu veiktās informācijas manipulācijas un iejaukšanās ir nopietns drauds Eiropas Savienības sabiedrībai. Tā var graut demokrātiskās institūcijas un procesus, neļaujot iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus vai atturot viņus no balsošanas. Tāpat dezinformācija var polarizēt sabiedrību, nostādot kopienas citu pret citu. Eiropas Komisijas paziņojums ir pieejams šeit: https://commission.europa.eu/topics/strategic-communication-and-tackling-disinformation_en.
Informatīvo kampaņu Latvijā atbalsta arī Centrālā vēlēšanu komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts Kanceleja.
Tēma: Vēlēšanas
Autors: NEPLP, Eiropas Komisija
Gads: 2024
Digitāla medijpratības izlaušanās spēle piedāvā iespēju izklaidējošā veidā pārbaudīt un vairot savas zināšanas sociālo mediju satura izvērtēšanā. To var spēlēt gan individuāls dalībnieks, gan vairāki dalībnieki kā viena komanda. Lai gan nosaukums aicina izlauzties no sociālo mediju džungļiem, dalībniekiem nav nepieciešams pašiem savs sociālo mediju profils, jo spēles uzdevumi pārbauda kritisko domāšanu, vērību un citas prasmes, nevis zināšanas par konkrētiem sociālajiem medijiem. Dalībniekus sagaida trīs secīgi āķīgi uzdevumi ar situācijām, ar kurām var sastapties, lietojot populārākos sociālo medijus, tostarp, mākslīgā intelekta radīts saturs, krāpniecība interneta veikalos, uzticēšanās influenceru ierakstiem un citi. Svarīgi ir atrisināt visus spēles uzdevumus pēc iespējas ātrāk (sacensība par ātrāko rezultātu).
Tēma: Medijpratības spēle
Autors: Klinta Ločmele, Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2024
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājas un studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” direktores Līgas Ozoliņas vieslekcija, kurā, “pielaikojot” klasiskas un aktuālas teorijas un konceptus, runāts par mūsdienu komunikācijas un informācijas vides fenomeniem – virsrakstu līmeņa informētību, mediju nogurumu, antimediju sentimentu.
Tēma: Mediji
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte
Gads: 2024
“Rosinošie treneri” ir metodiskais materiāls medijpratības izpratnes veicināšanai. Metodiskais materiāls piedāvā ērtākās un radošākās metodes, ko var izmantot kritiskās domāšanas un medijpratības mācību procesā, lai tas būtu ne tikai efektīvs, bet arī aizraujošs, akcentējot, ka medijpratība nav tikai zināšanu kopums, bet gan prasme, kas jāpilnveido visa mūža garumā. Metodiskajā materiālā tiek izmantotas metodes, kurās iesaistās gan skolotāji, gan skolēni. Šis materiāls var kļūt par lielisku papildinājumu lekcijām un treniņiem jebkurā tēmā, neatkarīgi no tā, vai materiāli tiek izmantoti mācību procesā ar jauniešiem, bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Autors: Biedrība "NewEast", Baltijas Mediju izcilības centrs
Gads: 2024
