Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Pieejams 3. un 6. klašu skolēnu diagnostikas darbu rezultātu apkopojums

Sadarbojoties Latvijas Drošāka interneta centram (Drossinternets.lv) ar Valsts izglītības attīstības aģentūru Latvijas izglītības iestāžu 3. un 6. klašu skolēniem tika organizēts diagnostikas darbs, kas veltīts skolēnu prasmju par drošību un atbildību internetā, kritiskās domāšanas un medijpratības novērtēšanai.

Šī gada 23., 24. un 25. aprīlī piedalījās 9474 3. klašu skolēni un 28., 29. un 30.aprīlī piedalījās 9091 6. klašu skolēns. Kopā diagnostikas darbā piedalījās skolēni no 318 skolām.

Diagnostikas darbs 3.klasēm ietvēra 20 jautājumus: 10 pašvērtējuma noteikšanai un 10 zināšanu pārbaudei, kas sadalīti 5 tematiskos blokos: internets; drošība internetā; kritiskā domāšana; komunikācija un sadarbība; internets izglītībā (plašāk skat. zemāk pievienotajā failā).
Diagnostikas darbs 6.klasēm ietvēra 30 jautājumus: 15 pašvērtējuma noteikšanai un 15 zināšanu pārbaudei, kas sadalīti 3 tematiskos blokos: internets; drošība un atbildība internetā; kritiskā domāšana un informācijas pratība (plašāk skat. zemāk pievienotajā failā).

Vienlaikus 20. maijā norisinājās tiešsaistes seminārs, kurā tika pārrunāti diagnostikas rezultāti un sniegts metodiskais atbalsts pedagogiem darbam skolēnu digitālo prasmju un medijpratības uzlabošanai.

Semināra prezentācija šeit>>

Vebināra video ieraksts šeit>>

Diagnostika tika organizēta ar mērķi noskaidrot skolēnu pašvērtējumu digitālās pratības un medijpratības jomās, kā arī noteikt skolēnu zināšanu līmeni par drošību un atbildību internetā, prasmi kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, pārzināt tīmekļa etiķeti sadarbības un komunikācijas procesos, kā arī prast saskatīt interneta sniegtās iespējas izglītības procesos.

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2026

LIBRA.I. METHODOLOGY HANDBOOK: Using Artificial Intelligence for Media and Information Literacy in Public Libraries

Showcasing How Libraries Can Make AI Literacy Human, Practical and Inclusive – the LIBRA.I. Methodology Handbook is intended as a practical roadmap for librarians and educators navigating the age of AI.

Artificial intelligence (AI) is no longer a distant or new technological trend; it has now reshaped the information ecosystem. This is why public libraries have had to respond to this pressing situation and consider how they can help citizens engage critically and confidently with this new reality.

The methodology is not simply a handbook on AI literacy but a practical philosophy for how libraries can approach it while remaining rooted in their core values: trust, inclusion, critical thinking, and public service. What makes LIBRA.I. distinctive is that it does not treat AI literacy as a technical training problem. It treats it as a social and educational practice. Rather than offering a rigid curriculum or prescribing a single way to teach about AI, the methodology invites experimentation. It was developed through collaboration, testing and reflection; shaped in train-the-trainer bootcamps, refined in public library settings, and grounded in the lived realities of librarians working with communities. This makes the methodology feel less like a manual and more like a framework that grows with those using it. Creators were guided by the idea of it being used rather than left on a shelf. Its starting point is simple but powerful: libraries do not need to become technology labs to engage with AI. They can build on what they excel in: supporting learning, fostering dialogue and helping people navigate information critically.

A METHODOLOGY BUILT IN BLOCKS, NOT SILOS

The methodology is organised as a series of interconnected blocks, but these are not meant to be followed mechanically. They function more like building materials that practitioners can combine as needed. It begins with the fundamentals, helping users understand what AI is, where it appears in everyday life, and the risks it poses, including bias, misinformation, and privacy concerns. But this foundation is not intended to turn users into technical experts. It exists to create confidence. From there, the focus shifts quickly from technology to people.

One of the methodology’s strongest dimensions is its emphasis on knowing your audience. Whether working with seniors vulnerable to disinformation, young creatives experimenting with generative tools, or adult learners who are curious but cautious about AI, the methodology insists that effective AI literacy starts with listening. Understanding needs comes before designing activities. That human-centred approach runs through the entire framework.

START WITH WHAT ALREADY EXISTS

Perhaps the most refreshing idea in the LIBRA.I. methodology framework is that libraries do not need to invent entirely new programming to engage with AI literacy. Instead, the methodology encourages something much more realistic: adapt what already works. A creative writing workshop can become a space for exploring authorship in the age of generative AI. A digital skills class can open a discussion about algorithmic bias or deepfakes. A cultural heritage activity can incorporate experimentation with AI tools. This principle, enhancing rather than replacing existing formats, makes the methodology highly accessible, especially for libraries working with limited time and resources. It lowers the threshold for action; AI literacy becomes less a new institutional burden and more a new lens through which existing work can evolve.

LEARNING THROUGH PRACTICE, NOT THEORY ALONE

The methodology is strongly practice-oriented. Its lesson plans and workshop formats are not designed as static templates but as adaptable prototypes. They encourage facilitation rather than lecturing, and experimentation rather than passive instruction. This reflects a deeper educational philosophy: people understand emerging technologies best by engaging with them critically and collectively. That is why the methodology values reflection exercises, hands-on testing, dialogue, and even small “micro-experiments” with AI tools.

The message is clear: confidence does not come from knowing everything about AI. It comes from learning how to ask good questions.

ETHICS IS NOT AN ADD-ON

Another defining strength of the methodology is that ethics is not isolated into a single chapter or compliance checklist. It runs through everything. Questions of bias, data protection, source verification and transparency are woven into the methodology as everyday practice, not as abstract debate. Especially powerful is the principle the handbook repeatedly returns to: put human intelligence first. At a time when conversations about AI often swing between hype and fear, this is a grounding idea.

The methodology does not position AI as something to be either embraced uncritically or rejected outright. Instead, it frames AI as something citizens need help understanding, and libraries as places where that understanding can be developed responsibly. That is a much more refined perspective of AI literacy.

CHANGE HAPPENS THROUGH SMALL STEPS

Another compelling aspect of the methodology is its realism and recognition that institutional change rarely happens through big innovation strategies. It happens through small, credible experiments.

  • A pilot workshop.
  • A conversation with stakeholders.
  • A lesson adapted for a familiar audience.
  • A staff team testing one AI tool together.

These modest actions are treated not as preliminary steps towards “real” transformation, but as the transformation itself, making the methodology feel practical and empowering rather than overwhelming. That matters especially for public libraries navigating scarce resources and competing priorities.

LIBRARIES AS DEMOCRATIC SPACES FOR AI LITERACY

Perhaps the most original contribution of the LIBRA.I. methodology is its reimagining of the role of libraries. It does not present libraries as places merely responding to technological change but as active civic spaces where people can make sense of that change together which is a a profound shift. In this view, AI literacy is not just about teaching people to use tools. It is about strengthening critical judgement, supporting informed participation and helping communities navigate technological change on their own terms. And that is very much library work.

WHY THIS METHODOLOGY MATTERS NOW

There is no shortage of resources explaining AI, what is rare are methodologies that ask how communities can learn about AI in ways that are ethical, inclusive and grounded in public values. That is where LIBRA.I. stands out as its innovation lies not in introducing spectacular new technologies, but in showing how trusted institutions can respond to technological change without losing sight of human needs. It offers something urgently needed right now: a model of AI literacy that is critical without being fearful, practical without being instrumental, and innovative without forsaking social responsibility.

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2026

Informatīvais izdevums “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.

“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.

Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Medijpratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne

Gads: 2026

Rokasgrāmata pedagogiem “Esi Interneta izcilnieks” 2.- 6.klasei

 

Grāmatā ietverti daudzveidīgi mācību un izziņas materiāli, kā arī darba lapas skolēniem.
Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu. Rokasgrāmatā ietvertie materiāli ir izstrādāti 2.–6. klašu skolēniem, taču daudzas idejas būs noderīgas arī cita vecuma skolēniem.

Pieejama arī pirmā rokasgrāmata pedagogiem “Esi interneta izcilnieks” 1.- 3. klasei.

Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2025

Vadlīnijas MI izmantošanai izglītībā

Vadlīnijas Latvijas Drošāka interneta centra vadībā ir izstrādājis plašs autoru kolektīvs, apkopojot gan zinātniskās atziņas par MI lomu izglītībā, gan jaunākos pētījumus, gan labās prakses piemērus. Vadošie izglītības jomas eksperti ir snieguši pozitīvas recenzijas, apliecinot vadlīniju praktisko izmantojamību, inovatīvo saturu, skaidri saprotamo struktūru, kā arī plašo ietvaru – skolēni, izglītības jomā strādājošie, vecāki.

Vadlīnijas ir veidotas kā praktiski izmantojams instruments, kas:

  • sekmē kritiskās domāšanas un MI pratības pilnveidi visiem izglītības procesā iesaistītajiem;
  • sekmē MI rīku jēgpilnu izmantošanu izglītībā;
  • palīdz novērst ētiskas, juridiskas un akadēmiskā godīguma problēmas.

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2025

Rokasgrāmata pedagogiem „Digitālās pilsonības rokasgrāmata” 7.-10.klase

„Digitālās pilsonības rokasgrāmata” ir praktisks mācību materiāls skolotājiem un skolēniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem, kas palīdz stiprināt digitālās prasmes, medijpratību un drošību tiešsaistē.
Rokasgrāmatā apkopotas 30 tēmas par tādām būtiskām jomām kā privātums, digitālā pēda, atbildība internetā, kritiskā domāšana, mākslīgais intelekts un digitālā labbūtība.
Materiāls piedāvā arī diskusiju metodes un lasīšanas stratēģijas, kas veicina skolēnu aktīvu iesaisti, pašizpausmi un domāšanas prasmes.

Rokasgrāmata tapusi izglītības programmas “Esi interneta izcilnieks” ietvaros.

Visa programma pieejama šeit: Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2025

4 jauni medijpratības nodarbību plāni

Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Rokasgrāmata pedagogiem “Esi Interneta izcilnieks”

Grāmata piedāvā daudzveidīgus mācību un izziņas materiālus, radošus uzdevumus un noderīgus nodarbību plānus, kas palīdzēs bērniem augt par drošiem un gudriem interneta lietotājiem. Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu.

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Medijpratības labākās prakses Eiropas Savienībā – Iedvesmojošu iniciatīvu rokasgrāmata

Rokasgrāmatu izstrādājusi ERGA Medijpratības darba grupa. Tā nav vienkārši veiksmīgu projektu katalogs, bet gan praktisks rīks politikas veidotājiem, pedagogiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai attīstītu medijpratību dažādos līmeņos – sākot no skolām un bibliotēkām līdz plašām kampaņām un digitālajiem risinājumiem. Šī rokasgrāmata apliecina, ka medijpratība nav tikai “viltus ziņu” atpazīšana. Tā ietver ļoti plašu prasmju kopumu – no digitālās ētikas un autortiesību ievērošanas līdz izpratnei par to, kas ir mediji un kā tie veido sabiedrisko viedokli un ietekmē personiskos uzskatus.

Autors: European Regulators Group for Audiovisual Media Services (ERGA)

Gads: 2024

METODISKAIS MATERIĀLS “ROSINOŠIE TRENERI”

Rosinošie treneri” ir metodiskais materiāls medijpratības izpratnes veicināšanai. Metodiskais materiāls piedāvā ērtākās un radošākās metodes, ko var izmantot kritiskās domāšanas un medijpratības mācību procesā, lai tas būtu ne tikai efektīvs, bet arī aizraujošs, akcentējot, ka medijpratība nav tikai zināšanu kopums, bet gan prasme, kas jāpilnveido visa mūža garumā. Metodiskajā materiālā tiek izmantotas metodes, kurās iesaistās gan skolotāji, gan skolēni. Šis materiāls var kļūt par lielisku papildinājumu lekcijām un treniņiem jebkurā tēmā, neatkarīgi no tā, vai materiāli tiek izmantoti mācību procesā ar jauniešiem, bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Autors: Biedrība "NewEast", Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2024

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.

Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

SOCIĀLO MEDIJU ALGORITMI (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot prasmi analizēt, kā darbojas algoritmi un kā tie ietekmē individuāli saņemtos sociālo mediju un interneta vēstījumus.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

KRITISKĀS DOMĀŠANAS NOZĪME VESELĪBAS JOMĀ (10.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot kritisko domāšanu medicīnas un veselības jomā – radīt izpratni, ka ne visi produkti, kas tiek piedāvāti veselības stiprināšanai, ir zinātniski pārbaudīti, tāpēc pirms vēstījuma pieņemšanas un produkta iegādes nepieciešams iegūt ticamu informāciju par reklamēto produktu.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Sports un veselība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

MEDIJU FUNKCIJAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Mācīties saskatīt un raksturot mediju mērķi un mediju funkcijas.
Sasaiste ar mācību jomu: Latviešu valoda.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DOMĀŠANAS KĻŪDAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Atpazīt un atšķirt vismaz piecas domāšanas kļūdas (cognitive bias) un zināt risinājumus to ietekmes samazināšanai uz individuālajiem spriedumiem.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

FOTOGRĀFIJU ANALĪZE (10.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot skolēnu izpratni par izvēlēto notikumu vai vēstures periodu. Skolēni saprot, ka emocijas, kas iemūžinātas preses fotogrāfijās, ir patiesas, un mācās tikt galā ar fotogrāfiju radītajām sajūtām, emocijām.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Kultūra un māksla, vēsture.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

INFORMĀCIJAS ANALĪZE (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Spēj atpazīt un izmantot dažādus valodas līdzekļus un simbolus, lai ar savu mediju vēstījumu ietekmētu citu viedokli.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Latviešu valoda.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

VIZUĀLĀ INFORMĀCIJA (7.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot izpratni par vizuālo elementu nozīmi komunikācijā.
Sasaiste ar mācību priekšmetu: Kultūra un māksla, vēsture, valoda, drāma.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DIGITĀLĀ LABBŪTĪBA (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Analizēt, kā tehnoloģijas mūs ietekmē, un zināt vismaz trīs veidus, kā samazināt tehnoloģiju ietekmi uz mums.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

PROPAGANDAS TEHNIKAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot prasmi atpazīt trīs pārliecināšanas (propagandas) tehnikas.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023