Pieejams 3. un 6. klašu skolēnu diagnostikas darbu rezultātu apkopojums

Sadarbojoties Latvijas Drošāka interneta centram (Drossinternets.lv) ar Valsts izglītības attīstības aģentūru Latvijas izglītības iestāžu 3. un 6. klašu skolēniem tika organizēts diagnostikas darbs, kas veltīts skolēnu prasmju par drošību un atbildību internetā, kritiskās domāšanas un medijpratības novērtēšanai.

Šī gada 23., 24. un 25. aprīlī piedalījās 9474 3. klašu skolēni un 28., 29. un 30.aprīlī piedalījās 9091 6. klašu skolēns. Kopā diagnostikas darbā piedalījās skolēni no 318 skolām.

Diagnostikas darbs 3.klasēm ietvēra 20 jautājumus: 10 pašvērtējuma noteikšanai un 10 zināšanu pārbaudei, kas sadalīti 5 tematiskos blokos: internets; drošība internetā; kritiskā domāšana; komunikācija un sadarbība; internets izglītībā (plašāk skat. zemāk pievienotajā failā).
Diagnostikas darbs 6.klasēm ietvēra 30 jautājumus: 15 pašvērtējuma noteikšanai un 15 zināšanu pārbaudei, kas sadalīti 3 tematiskos blokos: internets; drošība un atbildība internetā; kritiskā domāšana un informācijas pratība (plašāk skat. zemāk pievienotajā failā).

Vienlaikus 20. maijā norisinājās tiešsaistes seminārs, kurā tika pārrunāti diagnostikas rezultāti un sniegts metodiskais atbalsts pedagogiem darbam skolēnu digitālo prasmju un medijpratības uzlabošanai.

Semināra prezentācija šeit>>

Vebināra video ieraksts šeit>>

Diagnostika tika organizēta ar mērķi noskaidrot skolēnu pašvērtējumu digitālās pratības un medijpratības jomās, kā arī noteikt skolēnu zināšanu līmeni par drošību un atbildību internetā, prasmi kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, pārzināt tīmekļa etiķeti sadarbības un komunikācijas procesos, kā arī prast saskatīt interneta sniegtās iespējas izglītības procesos.

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2026

• Mirkļbirkas:
• Kritiskā domāšana
• Komunikācija
• Izglītība
• Skolēni
• Skola
• Drošība
• Internets
• Informācijas pratība

VIDEO: Medijpratība darbībā: radio un podkāstu veidošana jaunai auditorijai

Pieejams The Media & Learning Association vebināra Medijpratība darbībā: radio un podkāstu veidošana jaunai auditorijai (Media Literacy in action: producing Radio and Podcasts for young audiences) ieraksts, kas norisinājās š.g. 18. februārī. 

Radio un podkāsti piedāvā unikālas iespējas jauniešiem iesaistīties plašsaziņas līdzekļos, paust savas idejas un attīstīt kritiskās domāšanas prasmes. Balstoties uz veiksmīgām iniciatīvām, šajā sesijā tiks pētīts, kā plašsaziņas līdzekļu pratību var integrēt plašsaziņas līdzekļu producēšanā, lai dotu iespējas studentiem un kopienām.

Dalībnieki uzzināja, kā radio raidījumu vai podkāstu veidošana un producēšana var palīdzēt jauniešiem kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu saturu, izprast atbildīgu komunikāciju un attīstīt gan radošās, gan tehniskās prasmes. Vebinārā tika piedāvāti praktiķu gadījumu izpētes, notiekošo iniciatīvu piemēri un praktiskas vadlīnijas radio un podkāstu projektu īstenošanai izglītības un kopienas vidē. Dalībnieki ieguva praktiskus rīkus, padomus un iedvesmu, lai stiprinātu savas plašsaziņas līdzekļu pratības programmas.

Mērķgrupa: plašsaziņas līdzekļu pratības pedagogi, skolotāji, bibliotekāri, jaunatnes darbinieki, pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, pētnieki, plašsaziņas līdzekļu speciālisti, komunikācijas eksperti, politikas veidotāji un visas ieinteresētās personas, kas ir ieinteresētas jauniešu iespēju veicināšanā, izmantojot plašsaziņas līdzekļu producēšanas un pratības iniciatīvas.

Plašāk par notikumu skat. šeit.

Autors: The Media & Learning Association

Gads: 2026

• Mirkļbirkas:
• Medijpratība
• Skolotāji
• Skolēni
• Bibliotēka
• Mediji
• Informācijas pratība

Informatīvais izdevums “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.

“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.

Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Medijpratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne

Gads: 2026

• Mirkļbirkas:
• Atmiņas institūcijas
• Bibliotēka
• Digitāls
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Izglītība
• Kritiskā domāšana
• Medijpratība

Pārskats par UNESCO multimediju rīku medijiem

Sagatavots pārskats par UNESCO “Medijpratība un informācijpratība: kopsavilkums par UNESCO multimediju rīku medijiem” (“Media and information literacy: a multimedia toolkit for media; a summary”) (turpmāk – Kopsavilkums), kas ieskicē Kopsavilkuma deviņas nodaļas jeb Indikatorus, kas vadīs tā lasītāju cauri proaktīvam, praktiskam ceļam ar idejām programmām un saturu, lai iesaistītu un attīstītu auditorijas kritiskās domāšanas prasmes. Tiek sniegti gadījumu izpētes par mediju un informācijas pratības iniciatīvām no apraides, digitālajiem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem visā pasaulē, kā arī padomi un stratēģijas ieteikumi no mediju un informācijas pratības ekspertiem visā pasaulē.

Plašāk skat. šeit: https://www.unesco.org/mil4teachers/en/toolkit-media/mil-toolkit-summary?hub=124

UNESCO “Medijpratība un informācijpratība: kopsavilkums par UNESCO multimediju rīku medijiem” pieejams angliski šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000396025

Tēma: Medijpratība

Autors: UNESCO

Gads: 2025

• Mirkļbirkas:
• Informācijas pratība
• Kritiskā domāšana
• Mediji
• Medijpratība
• Pētījumi

Iedzīvotāju IKT lietošanas paradumi 2025. gadā

Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) ir sagatavojusi informātīvo apskatu, apkopojot privātpersonu (mājsaimniecību) apsekojuma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju” rezultātus 2025. gadā. Ar informātīvo apskatu ir iespējams iepazīties SPC Oficiālās statistikas portālā.

Tēma: Informācijas pratība

Autors: Centrālā statistikas pārvalde

Gads: 2025

• Mirkļbirkas:
• Pētījumi
• Informācijas pratība
• Tehnoloģijas
• Komunikācija
• Internets
• Mākslīgais intelekts

Informatīvs materiāls “VAI ZIŅA IR DALĪŠANĀS VĒRTA?”

Informācija, ko redzam medijos, ne vienmēr ir patiesa vai uzticama, to var publicēt jebkurš, tāpēc viegli var izplatīties maldinoši vai neprecīzi fakti. Pirms dalāmies ar kādu rakstu vai ierakstu, ir svarīgi pārbaudīt, vai tas ir īsts, pamatots ar faktiem un nav aizspriedumains.

Materiāls tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas neformālās kompetenču pilnveides programmas “Medijpratības meistari” ietvaros. Materiāla autore: Elza Āboliņa, Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre.

Tēma: Medijpratība

Autors: Elza Āboliņa, Rīgas Centrālā bibliotēka

Gads: 2025

• Mirkļbirkas:
• Informācijas pratība
• Informatīvā telpa
• Internets
• Mediji
• Medijpratība

4 jauni medijpratības nodarbību plāni

Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Informācijas pratība
• Stundu plāni
• Digitālā pratība
• Izglītība
• Informatīvā telpa
• Kritiskā domāšana
• Mācību stunda
• Nodarbības
• Medijpratība
• Sociālie mediji

Video. Melu mednieki: Bet kā ar…?

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība

Video. Melu mednieki: Hahaganda

Pamācību video par Hahagandu. Joki var būt spēcīgs stratēģisks rīks informācijas karā, it īpaši pretinieku diskreditēšanai.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība

Video. Melu mednieki: Slidenā nogāze

Pamācību video par manipulācijas taktiku “slidenā nogāze”. Tā tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku. Tās būtība ir pārspīlēt mazu notikumu sekas, pievienojot dramatiskus un tālejošus scenārijus, kuri bieži vien nav loģiski saistīti ar sākotnējo situāciju.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība

Video. Melu mednieki: Sociālo mediju algoritmi

Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais – par realitāti kopumā.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video. Melu mednieki: Viltus dilemmas

Viltus dilemmas ir manipulācijas paņēmiens, kurā izvēle tiek mākslīgi ierobežota līdz diviem variantiem, bieži noklusējot citus risinājumus. Tas ļauj manipulēt ar cilvēku viedokļiem, ierāmējot vienu variantu kā loģisku un otru – kā katastrofālu. Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus. Cits manipulācijas veids ir vienpusēja informācijas sniegšana, izlaižot būtisku kontekstu. Lai izvairītos no šādiem maldiem, ir būtiski izvērtēt avotus, meklēt plašāku kontekstu un lietot kritisko domāšanu.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Personisks uzbrukums

Kremlis bieži izmanto apvainojumus kā “fašists” vai “rusofobs”, lai nomelnotu savus kritiķus un novērstu uzmanību no būtiskās kritikas. Šī manipulācijas stratēģija balstās uz emocionāli spēcīgu vārdu lietošanu, lai pārorientētu diskusiju no faktiem uz personiskiem uzbrukumiem, kas grauj kritiķa reputāciju un liek viņam aizstāvēties. Šāda taktika ir mērķtiecīga un efektīva divos līmeņos: tā mazina kritikas ietekmi un rada iespaidu, ka oponents ir vājš vai neobjektīvs. Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā. Lai pret to aizstāvētos, svarīgi nezaudēt fokusu un atgriezties pie sākotnējās diskusijas tēmas.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi
• Manipulācija

Video: Melu mednieki: Ogošana datos

Ogošana datos ir manipulatīva tehnika, kas izmanto tikai daļu patiesas informācijas, lai atbalstītu konkrētu stāstu. Piemēram, Krievijas propaganda var norādīt uz NATO militārās klātbūtnes pieaugumu Baltijā, bet noklusēt faktu, ka tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ogošana ir spēcīga, jo, lai gan fakti ir patiesi, tiek izlaisti būtiski elementi, kas mainītu stāsta nozīmi. Līdzīgi tiek izmantoti anekdotiski piemēri, kas pasniegti kā vispārzināma patiesība.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Konspiratīvā domāšana

Krievijas propagandas centrā ir sazvērestību teoriju izplatīšana, kas attēlo Rietumus kā ļaunprātīgus sazvērniekus un Krieviju kā nevainīgu upuri. Šādi naratīvi spēlē uz cilvēku bailēm, grauj uzticību neatkarīgiem medijiem un veicina konspiratīvo domāšanu – pieeju, kurā visi pierādījumi tiek noliegti, jo tiek uztverti kā sazvērestības daļa. Tādējādi jebkura kritika tiek diskreditēta kā Rietumu manipulācija. Šāda domāšana, ko pastiprina Kremļa saukļi, piemēram, “Jautā vairāk!”, nevis veicina kritisku analīzi, bet gan sēj neuzticību un cinismu. Propaganda kļūst par efektīvu manipulācijas ieroci informācijas karā.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Noslīcināšana melos

Kremļa propaganda bieži izmanto manipulācijas paņēmienu, ko sauc par patiesības “noslīcināšanu melos” – tiek piedāvāti desmitiem pretrunīgu skaidrojumu, kas rada troksni un mulsina cilvēkus. Mērķis nav likt noticēt konkrētiem meliem, bet sēt šaubas un cinismu, radot sajūtu, ka patiesību nav iespējams noskaidrot. Piemēram, pēc Bučas slaktiņa Krievijas propaganda piedāvāja absurdas un pretrunīgas versijas, lai novērstu uzmanību no faktiem.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Mākslīgā intelekta foto

Neskatoties uz to, ka mākslīgā intelekta attēli bieži izskatās ļoti reālistiski, tiem nereti ir trūkumi, kurus iespējams pamanīt, ja pievērs uzmanību detaļām, piemēram, apgaismojumam, ēnām, tekstūrām, fona objektiem, cilvēka sejas iezīmēm u. c. Saglabājot modrību un pievēršot uzmanību niansēm, varēsi ieraudzīt pat mazākās atšķirības starp reāliem attēliem un mākslīgā intelekta radītajiem vizuālajiem materiāliem. Mākslīgā intelekta radītie attēli ir tikai viens no daudziem rīkiem un iespējām mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, kurus izmanto, lai izplatītu nepatiesu informāciju. Pat tad, kad atpazīsti mākslīgā intelekta radītos attēlus, saglabā kritisko domāšanu un izpratni par to, kā tie tiek izmantoti un interpretēti.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Informācijas burbuļi

Sociālo mediju uzņēmumi, piemēram, Meta (Facebook, Instagram), kā arī Google (YouTube), spēj veikli prognozēt un piedāvāt saistošu saturu, balstoties uz lietotāju iepriekšējām aktivitātēm. Tāpēc laika gaitā algoritmi arvien vairāk pielāgo saturu, nerādot pretējus viedokļus un alternatīvas perspektīvas. Tas rada “informācijas burbuli”, kurā lietotājs redz tikai viņa uzskatiem atbilstošu informāciju – taču tā nedomā visa pasaule, bet tikai tavs informācijas burbulis! Informācijas burbuļos dezinformācija mēdz izplatīties daudz ātrāk un vieglāk, jo lietotāji bieži vien nespēj vai nevēlas pārbaudīt avotu ticamību.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Ārkārtas ziņas

Vai zini kā pareizi orientēties ārkārtas ziņās (breaking news)? Ārkārtējās situācijās, piemēram, karā, dabas katastrofās vai cilvēka radītās krīzēs, ārkārtas ziņas kļūst par galveno avotu, lai uzzinātu par notiekošo. Tomēr brīžos, kad nepieciešama ātra un precīza informācija, ziņu plūsmu sociālajā un mediju vidē var pārpludināt dažādas ziņas un arī dezinformācija.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Boti

Boti ir automatizēti vai daļēji automatizēti konti, kas spēj veikt dažādas darbības sociālajos tīklos. Tie var rakstīt un pārpublicēt ierakstus, atzīmēt ar “Patīk”, sekot citiem kontiem, pārtraukt sekošanu un sūtīt ziņojumus citiem platformas lietotājiem. Botus bieži izmanto, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, padarot noteiktas balsis skaļākas un nomācot citas. Latvijas digitālajā telpā botu uzbrukumi no Krievijas kļūst arvien biežāki un apjomīgāki. Šie boti tiek izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju, radītu šķelšanos sabiedrībā un ietekmētu sabiedrisko domu par aktuāliem jautājumiem.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi