Skip to main content
Izvēlētās birkas:

LIBRA.I. METHODOLOGY HANDBOOK: Using Artificial Intelligence for Media and Information Literacy in Public Libraries

Showcasing How Libraries Can Make AI Literacy Human, Practical and Inclusive – the LIBRA.I. Methodology Handbook is intended as a practical roadmap for librarians and educators navigating the age of AI.

Artificial intelligence (AI) is no longer a distant or new technological trend; it has now reshaped the information ecosystem. This is why public libraries have had to respond to this pressing situation and consider how they can help citizens engage critically and confidently with this new reality.

The methodology is not simply a handbook on AI literacy but a practical philosophy for how libraries can approach it while remaining rooted in their core values: trust, inclusion, critical thinking, and public service. What makes LIBRA.I. distinctive is that it does not treat AI literacy as a technical training problem. It treats it as a social and educational practice. Rather than offering a rigid curriculum or prescribing a single way to teach about AI, the methodology invites experimentation. It was developed through collaboration, testing and reflection; shaped in train-the-trainer bootcamps, refined in public library settings, and grounded in the lived realities of librarians working with communities. This makes the methodology feel less like a manual and more like a framework that grows with those using it. Creators were guided by the idea of it being used rather than left on a shelf. Its starting point is simple but powerful: libraries do not need to become technology labs to engage with AI. They can build on what they excel in: supporting learning, fostering dialogue and helping people navigate information critically.

A METHODOLOGY BUILT IN BLOCKS, NOT SILOS

The methodology is organised as a series of interconnected blocks, but these are not meant to be followed mechanically. They function more like building materials that practitioners can combine as needed. It begins with the fundamentals, helping users understand what AI is, where it appears in everyday life, and the risks it poses, including bias, misinformation, and privacy concerns. But this foundation is not intended to turn users into technical experts. It exists to create confidence. From there, the focus shifts quickly from technology to people.

One of the methodology’s strongest dimensions is its emphasis on knowing your audience. Whether working with seniors vulnerable to disinformation, young creatives experimenting with generative tools, or adult learners who are curious but cautious about AI, the methodology insists that effective AI literacy starts with listening. Understanding needs comes before designing activities. That human-centred approach runs through the entire framework.

START WITH WHAT ALREADY EXISTS

Perhaps the most refreshing idea in the LIBRA.I. methodology framework is that libraries do not need to invent entirely new programming to engage with AI literacy. Instead, the methodology encourages something much more realistic: adapt what already works. A creative writing workshop can become a space for exploring authorship in the age of generative AI. A digital skills class can open a discussion about algorithmic bias or deepfakes. A cultural heritage activity can incorporate experimentation with AI tools. This principle, enhancing rather than replacing existing formats, makes the methodology highly accessible, especially for libraries working with limited time and resources. It lowers the threshold for action; AI literacy becomes less a new institutional burden and more a new lens through which existing work can evolve.

LEARNING THROUGH PRACTICE, NOT THEORY ALONE

The methodology is strongly practice-oriented. Its lesson plans and workshop formats are not designed as static templates but as adaptable prototypes. They encourage facilitation rather than lecturing, and experimentation rather than passive instruction. This reflects a deeper educational philosophy: people understand emerging technologies best by engaging with them critically and collectively. That is why the methodology values reflection exercises, hands-on testing, dialogue, and even small “micro-experiments” with AI tools.

The message is clear: confidence does not come from knowing everything about AI. It comes from learning how to ask good questions.

ETHICS IS NOT AN ADD-ON

Another defining strength of the methodology is that ethics is not isolated into a single chapter or compliance checklist. It runs through everything. Questions of bias, data protection, source verification and transparency are woven into the methodology as everyday practice, not as abstract debate. Especially powerful is the principle the handbook repeatedly returns to: put human intelligence first. At a time when conversations about AI often swing between hype and fear, this is a grounding idea.

The methodology does not position AI as something to be either embraced uncritically or rejected outright. Instead, it frames AI as something citizens need help understanding, and libraries as places where that understanding can be developed responsibly. That is a much more refined perspective of AI literacy.

CHANGE HAPPENS THROUGH SMALL STEPS

Another compelling aspect of the methodology is its realism and recognition that institutional change rarely happens through big innovation strategies. It happens through small, credible experiments.

  • A pilot workshop.
  • A conversation with stakeholders.
  • A lesson adapted for a familiar audience.
  • A staff team testing one AI tool together.

These modest actions are treated not as preliminary steps towards “real” transformation, but as the transformation itself, making the methodology feel practical and empowering rather than overwhelming. That matters especially for public libraries navigating scarce resources and competing priorities.

LIBRARIES AS DEMOCRATIC SPACES FOR AI LITERACY

Perhaps the most original contribution of the LIBRA.I. methodology is its reimagining of the role of libraries. It does not present libraries as places merely responding to technological change but as active civic spaces where people can make sense of that change together which is a a profound shift. In this view, AI literacy is not just about teaching people to use tools. It is about strengthening critical judgement, supporting informed participation and helping communities navigate technological change on their own terms. And that is very much library work.

WHY THIS METHODOLOGY MATTERS NOW

There is no shortage of resources explaining AI, what is rare are methodologies that ask how communities can learn about AI in ways that are ethical, inclusive and grounded in public values. That is where LIBRA.I. stands out as its innovation lies not in introducing spectacular new technologies, but in showing how trusted institutions can respond to technological change without losing sight of human needs. It offers something urgently needed right now: a model of AI literacy that is critical without being fearful, practical without being instrumental, and innovative without forsaking social responsibility.

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2026

Rokasgrāmata pedagogiem “Esi Interneta izcilnieks” 2.- 6.klasei

 

Grāmatā ietverti daudzveidīgi mācību un izziņas materiāli, kā arī darba lapas skolēniem.
Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu. Rokasgrāmatā ietvertie materiāli ir izstrādāti 2.–6. klašu skolēniem, taču daudzas idejas būs noderīgas arī cita vecuma skolēniem.

Pieejama arī pirmā rokasgrāmata pedagogiem “Esi interneta izcilnieks” 1.- 3. klasei.

Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2025

Vadlīnijas MI izmantošanai izglītībā

Vadlīnijas Latvijas Drošāka interneta centra vadībā ir izstrādājis plašs autoru kolektīvs, apkopojot gan zinātniskās atziņas par MI lomu izglītībā, gan jaunākos pētījumus, gan labās prakses piemērus. Vadošie izglītības jomas eksperti ir snieguši pozitīvas recenzijas, apliecinot vadlīniju praktisko izmantojamību, inovatīvo saturu, skaidri saprotamo struktūru, kā arī plašo ietvaru – skolēni, izglītības jomā strādājošie, vecāki.

Vadlīnijas ir veidotas kā praktiski izmantojams instruments, kas:

  • sekmē kritiskās domāšanas un MI pratības pilnveidi visiem izglītības procesā iesaistītajiem;
  • sekmē MI rīku jēgpilnu izmantošanu izglītībā;
  • palīdz novērst ētiskas, juridiskas un akadēmiskā godīguma problēmas.

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2025

Rokasgrāmata pedagogiem „Digitālās pilsonības rokasgrāmata” 7.-10.klase

„Digitālās pilsonības rokasgrāmata” ir praktisks mācību materiāls skolotājiem un skolēniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem, kas palīdz stiprināt digitālās prasmes, medijpratību un drošību tiešsaistē.
Rokasgrāmatā apkopotas 30 tēmas par tādām būtiskām jomām kā privātums, digitālā pēda, atbildība internetā, kritiskā domāšana, mākslīgais intelekts un digitālā labbūtība.
Materiāls piedāvā arī diskusiju metodes un lasīšanas stratēģijas, kas veicina skolēnu aktīvu iesaisti, pašizpausmi un domāšanas prasmes.

Rokasgrāmata tapusi izglītības programmas “Esi interneta izcilnieks” ietvaros.

Visa programma pieejama šeit: Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2025

4 jauni medijpratības nodarbību plāni

Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Rokasgrāmata pedagogiem “Esi Interneta izcilnieks”

Grāmata piedāvā daudzveidīgus mācību un izziņas materiālus, radošus uzdevumus un noderīgus nodarbību plānus, kas palīdzēs bērniem augt par drošiem un gudriem interneta lietotājiem. Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu.

Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Materiālu kopa “Make it clear”

Sadarbojoties Nacionālajam pētniecības institūtam (Polija), Latvijas Interneta asociācijas Drošāka Interneta centram (Drossinternets.lv) un “Glābiet bērnus” Rumānijā, izstrādāta mācību materiālu kopa projektā “Make it clear – jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē”.

 

GALDA SPĒLE “DIGITĀLIE PRĀTNIEKI”

Tēmas: drošība internetā, privātums, autortiesības, pieklājīga uzvedība interneta vidē, kritiskā domāšana u.c.

Mērķis: Veicina komunikācijas prasmes, aktualizē iepriekšējās zināšanas un pieredzi, mudina sarunāties un pamatot savu viedokli, vienlaikus saglabājot spēlei nepieciešamos viegluma un azarta elementus.

 

SPĒLĒ IETVERTI 5 VEIDU UZDEVUMI:

  • ABC: situācijas apraksts ar atbilžu variantiem par drošāko rīcību konkrētajā situācijā;
  • JAUTĀJUMS: jautājums, kas aktualizē spēlētāja zināšanas vai pieredzi;
  • PATIESĪBA VAI MELI: apgalvojums, kas spēlētājam jāizvērtē;
  • IZAICINĀJUMS: spēlētāji viens otram izdomā izaicinājumu, kas saistīts ar digitālās drošības vai medijpratības tēmu (idejas ierosmei dotas spēles aprakstā);
  • KUSTĪBAS MAIŅA: gājiena izlaišana vai kustības maiņa laukumā.

Galda spēles tiešsaistes versija ir pieejama ŠEIT >

 

MĀCĪBU MODUĻI 11-13 g.v.

Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.

Tēmu  apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem.

 

Mācību moduļi ŠEIT>

Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>

 

KATRS MODULIS IETVER:

  • Situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju. Nozīmīgi – aprakstītas ir reālas dzīves situācijas (varoņu vārdi ir mainīti);
  • Sadaļu “Parunāsim!”, kas ietver piecus diskusijas jautājumus par moduļa tēmu;
  • Burtu režģi, kurā jāatrod pieci ar moduļa tēmu saistīti jēdzieni, atslēgas vārdi;
  • Uzdevumu, kurā burtu režģī atrastie jēdzieni un atslēgas vārdi jāsavieno ar atbilstošu skaidrojumu;
  • Uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido apgalvojumi, kas nostiprina tēmas izpratni;
  • Zināšanu, attieksmes un rīcības pārbaudes TESTU ar iegūto rezultātu skaidrojumu.

MĀCĪBU MODUĻI 14- 17 g.v.

Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.

Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>

 

 

KATRS MODULIS IETVER:

  • Izziņas informāciju un ierosmi tēmas nozīmības apziņai, iepazīšanos ar svarīgiem jēdzieniem un faktiem;
  • Tēzes sarunai klasē, aktualizējot skolēnu esošās zināšanas un pieredzi tēmā;
  • Apgalvojumu ar trim komentāriem. Izvēloties saviem uzskatiem un attieksmei atbilstošāko komentāru, automātiski tiek ģenerēta atšķirīga aprakstītās situācijas notikumu gaita;
  • Pēc komentāra izvēles ģenerētu vienu situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju. Divas pārējās situācijas skolēns varēs iepazīt vēlāk;
  • 10 faktorus, kas ietekmē konkrētās situācijas notikumu gaitu un rezultātu. Skolēnu uzdevums ir sarindot dotos faktorus svarīguma secībā;
  • 3 salīdzināmus situatīvus tekstus ar atšķirīgām situācijas notikuma gaitām un rezultātiem;
  • Spēli ar 10 tēmai nozīmīgiem jēdzieniem izpratnes nostiprināšanai;
  • Uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido astoņi teikumi;
  • Zināšanu pārbaudes TESTU ar trim atbilžu variantiem katram jautājumam.

MĀCĪŠANĀS MENU 11-17 g.v.

Mērķis: sekmēt pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu.

 

Mācīšanās MENU ŠEIT >

Skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.

 

  • Elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
  • Rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni.

MĀCĪŠANĀS MENU ĒDIENKARTE
Izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas. Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.

 

  • Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
  • Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
  • Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
  • Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
  • Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
  • Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

GALDA SPĒLE “DIGITĀLIE PRĀTNIEKI”

Spēle “Digitālie prātnieki” ir galda spēle, kas piemērota 11‒15 gadus veciem jauniešiem.
Spēlētāji pilnveido izpratni par drošību internetā, autortiesībām, pieklājīgu uzvedību interneta vidē, apzinās kritiskās domāšanas nozīmību ikvienā dzīves situācijā, kā arī domā un sarunājas par citiem digitālās pratības un medijpratības jautājumiem.
Spēle piemērota 2‒6 spēlētājiem.

Tēma: Galda spēles

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

MĀCĪBU MODUĻI 11-13 g.v.

Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu  apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:

  • situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju (atšķirīgs ekrānu skaits katram modulim). Nozīmīgi – aprakstītas ir reālas dzīves situācijas (varoņu vārdi ir mainīti);
  • sadaļu “Parunāsim!”, kas ietver piecus diskusijas jautājumus par moduļa tēmu;
  • burtu režģi, kurā jāatrod pieci ar moduļa tēmu saistīti jēdzieni, atslēgas vārdi;
  • uzdevumu, kurā burtu režģī atrastie jēdzieni un atslēgas vārdi jāsavieno ar atbilstošu skaidrojumu;
  • uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido apgalvojumi, kas nostiprina tēmas izpratni;
  • zināšanu, attieksmes un rīcības pārbaudes testu (11 ekrāni) ar iegūto rezultātu skaidrojumu.

SVARĪGI!

  1. Modulī nevar izvēlēties vienu atsevišķu ekrānu vai uzdevumu, visi uzdevumi ir jāveic secīgi.
  2. Vidējais laiks darbam ar moduli – ne mazāk kā 40 minūtes.
  3. Modulī ietvertie uzdevumi veicina ne tikai zināšanu un prasmju pilnveidi, bet arī motivē sarunām, sava viedokļa izteikšanai un tālākai tēmas izpētei.

Veiksmi darbā!

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

MĀCĪBU MODUĻI 14- 17 g.v

Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu  apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:

  • izziņas informāciju un ierosmi tēmas nozīmības apziņai, iepazīšanos ar svarīgiem jēdzieniem un faktiem (viens ekrāns);
  • tēzes sarunai klasē, aktualizējot skolēnu esošās zināšanas un pieredzi tēmā (viens ekrāns);
  • apgalvojumu ar trim komentāriem. Izvēloties saviem uzskatiem un attieksmei atbilstošāko komentāru, automātiski tiek ģenerēta atšķirīga aprakstītās situācijas notikumu gaita (viens ekrāns);
  • pēc komentāra izvēles ģenerētu vienu situatīvu tekstu, kas apraksta moduļa tēmai atbilstošu problēmsituāciju (atšķirīgs ekrānu skaits katram modulim). Divas pārējās situācijas skolēns varēs iepazīt vēlāk;
  • 10 faktorus, kas ietekmē konkrētās situācijas notikumu gaitu un rezultātu. Skolēnu uzdevums ir sarindot dotos faktorus svarīguma secībā (viens ekrāns);
  • trīs salīdzināmus situatīvus tekstus ar atšķirīgām situācijas notikuma gaitām un rezultātiem (atšķirīgs ekrānu skaits katram modulim);
  • spēli ar 10 tēmai nozīmīgiem jēdzieniem izpratnes nostiprināšanai (desmit ekrāni);
  • uzdevumu, kurā no teikumu daļām ir jāizveido astoņi teikumi (viens ekrāns);
  • zināšanu pārbaudes testu ar trim atbilžu variantiem katram jautājumam (10 ekrāni).

SVARĪGI!

  1. Modulī nevar izvēlēties vienu atsevišķu ekrānu vai uzdevumu, visi uzdevumi ir jāveic secīgi.
  2. Vidējais laiks darbam ar moduli – ne mazāk kā 40 minūtes.
  3. Modulī ietvertie uzdevumi veicina ne tikai zināšanu un prasmju pilnveidi, bet arī motivē sarunām, sava viedokļa izteikšanai un tālākai tēmas izpētei.

Tēma: Mācību moduļi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

MĀCĪŠANĀS MENU 11-17 g.v.

Skolēnu medijpratību var stiprināt daudzveidīgi, katrs pedagogs izvēlas konkrētajā situācijā noderīgākās metodes un metodiskos paņēmienus. Svarīgi atcerēties, lai stiprinātu medijpratību, nepietiek par to tikai stāstīt – ir nepieciešams veidot praktisku, aktīvā skolēnu līdzdalībā balstītu, iesaistošu un ar skolēnu dzīvi saistītu mācību procesu. Mūsuprāt, veiksmīgi šo mērķi palīdz sasniegt metode “Mācīšanās MENU”.

Mācīšanās MENU ir paredzēta darbam ar 11-17 gadus veciem skolēniem, lai sekmētu pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu. Izmantojot mācīšanās MENU, skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.  Mācīšanās MENU ir elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
Mācīšanās MENU rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni. Mācīšanās MENU var izmantot, lūdzot skolēniem
izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas.

Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.
Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.

 

Tēma: Uzdevumi

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi” prezentācijas

2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.

Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.

 

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Vadlīnijas digitālo platformu pārvaldībai: Vārda brīvības un informācijas piekļuves nodrošināšana, izmantojot daudzpušu pieeju – materiāls latviski

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) 2023. gada 6. novembrī publicēja vadlīnijas “Guidelines for the Governance of Digital Platforms”. Šis dokuments sniedz ieteikumus, kā digitālajām platformām, tostarp sociālajiem medijiem, darboties, lai nodrošinātu vārda brīvību un piekļuvi informācijai, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un veicinot medijpratību. 2024. gada nogalē publicēts materiāla latviskais tulkojums, kas tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē.

Vadlīnijās ir izklāstīti valstu, digitālo platformu, starpvaldību organizāciju, pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmiskas vides, tehniskās kopienas un citu iesaistīto pienākumi, atbildība un lomas, lai radītu vidi, kurā vārda un informācijas brīvība ir digitālo platformu pārvaldības procesu pamatā. Tās tika izstrādātas, apspriežoties daudzām iesaistītajām pusēm un apkopojot apspriešanās gaitā saņemtos vairāk nekā 10 000 komentārus no 134 valstīm. Šī globālā mēroga apspriešana veicināja iekļaujošu līdzdalību, nodrošinot, ka tiek uzklausītas dažādas balsis, tostarp balsis no mazāk aizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām.

Tulkojumu latviešu valodā veikusi Andžela Berķe, tulkotā izdevuma maketēšanu – Jānis Vēvers. Tulkojuma darbus koordinēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Izdevuma  tulkojums  latviešu  valodā  sagatavots  ar  Latvijas  Republikas  Kultūras  ministrijas  finansiālu atbalstu.

Tēma: Digitālās platformas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Gads: 2024

Digitālo prasmju dienasgrāmata “Esmu digitālā līmenī”

Digitālā pratība ir prasme lietot digitālās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus, lai atrastu, izvērtētu, lietotu un radītu informāciju. Aicinām skolas izmantot dienasgrāmatā ietvertos uzdevumus, izdrukāt visus vai atsevišķus uzdevumus, kurus dot jauniešiem pildīt. Tie ir integrējami un izmantojami dažādos mācību priekšmetos. Aicinām rast iespēju tos izmantot un iekļaut skolas mācību priekšmetos.

 

Tēma: Mācību materiāli

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai

Spēļu komplekts medijpratības un digitālās pratības stiprināšanai bērniem un jauniešiem.

Materiāls ir veidots kā sešu spēļu komplekts:
1. Vēro, analizē un rīkojies!
2. Spēlē un domā kritiski!
3. Lasi, izproti un komentē!
4. Zini, ne mini!
5. Runā tehnoloģiju valodā!
6. Esi drošs internetā!
Katra spēle ir veltīta kādai medijpratības vai digitālās pratības šķautnei, piedāvājot 30 kartītes ar attēliem, tekstiem, spēļu aprakstiem, jautājumiem, uzdevumiem. Kopējais kartīšu skaits – 180. Spēles vadītājs var izvēlēties kādu no spēļu komplekta izmantošanas veidiem: izmantot visas spēles vienlaicīgi, ar metamā kauliņa palīdzību nosakot, kura spēle konkrētajā gājienā tiks izmantota; izmantot spēles secīgi atbilstoši nodarbības tēmai un mērķim; izmantot spēļu komplektu sešām aktivitāšu stacijām – katrā stacijā spēlējot vienu spēli.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

SOCIĀLO MEDIJU ALGORITMI (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Pilnveidot prasmi analizēt, kā darbojas algoritmi un kā tie ietekmē individuāli saņemtos sociālo mediju un interneta vēstījumus.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DOMĀŠANAS KĻŪDAS (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Atpazīt un atšķirt vismaz piecas domāšanas kļūdas (cognitive bias) un zināt risinājumus to ietekmes samazināšanai uz individuālajiem spriedumiem.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

DIGITĀLĀ LABBŪTĪBA (9.–12. klase)

Stundas mērķis: Analizēt, kā tehnoloģijas mūs ietekmē, un zināt vismaz trīs veidus, kā samazināt tehnoloģiju ietekmi uz mums.
Caurviju prasme: Digitālā un medijpratība.

Drossinternets.lv izstrādājis 12 mācību stundu plānus. Plāni sniedz ierosmi skolotājiem, kā dažādu mācību jomu ietvaros var tikt pilnveidota skolēnu medijpratība un kritiskā domāšana. Vienlaikus darbs ar nodarbību plāniem klasēs aktualizēs interneta drošības jautājumus, ar bērniem pārrunājot riskus un apdraudējumus, kā arī sniedzot viņiem padomus, kā sevi pasargāt virtuālajā vidē. Katrs nodarbības plāns ir veltīts kādas mācību jomas konkrētai tēmai, taču piedāvātās metodes un idejas var tikt izmantotas arī citos mācību priekšmetos. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.

Tēma: Medijpratība un digitālā pratība

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2023

Nodarbība par Krievijas propagandu “Noturība frontes līnijā: Krievijas informatīvais karš pret Ukrainu”

Jauktā tipa nodarbības skolotājiem, nevalstisko organizāciju darbiniekiem un citiem interesentiem par propagandu par karu Ukrainā, lai izglītotu skolēnus vidusskolas posmā. Šie stundu plāni papildina deviņas VeryVerified.eu medijpratības nodarbības.

Kādi ir visbiežāk izmantotie maldinošie stāstījumi Krievijas karā pret Ukrainu? Kādas propagandas metodes lieto visbiežāk? Ko var darīt katrs no mums, lai no maldiem sargātu sevi un līdzcilvēkus? Pirmā nodarbības daļa veltīta propagandai, kas vērsta uz Rietumvalstīm, bet otrā – Ukrainas iedzīvotāju šķelšanu.

Nodarbība veidota sadarbība ar IREX Ukrainas medijpratības programmu ar ASV vēstniecības Latvijā atbilstu.

Autors: IREX

Gads: 2023

Metodiskais materiāls “21 rīks un 101 ideja digitālajam darbam ar jaunatni”

Mācību materiāls tapis ar mērķi dot praktiskus padomus un rīkus, lai veicinātu izpratni un attīstītu digitālo darbu ar jauniešiem pašvaldībās. Materiāls sniedz ieskatu gan digitālā darba teorijā un vēsturē, gan tā tendencēs Latvijā. Tajā atrodami arī populārākie rīki, ko izmantot digitālajā darbā ar jaunatni, kā arī ieteikumi stratēģiskai plānošanai un digitālā darba attīstīšanai. Šis materiāls var noderēt jaunatnes darbiniekiem un darbā ar jaunatni iesaistītajiem gan kā informācijas avots, gan kā praktisks špikeris.

Teksta autores – Sintija Lase un Līga Siliņa.

 

Tēma: Darbs ar jauniešiem

Autors: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Gads: 2023