Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #4 Kam izdevīgi kultivēt neuzticību medicīnai?

Protesti pret Covid vakcīnām un valdību, “visi mums melo”, “mūs piespiež” un “neviens neko nesaprot” – šādi un citi naratīvi bieži izskan no dezinformatoriem Instagram, TikTok, Facebook un dzīvē. Kā dezinformatori manipulē ar dažādiem naratīviem? Kas viņi vispār ir, un kas viņus motivē to darīt? Kā runāt ar šiem cilvēkiem, un vai tas ir jādara? Par to, kāda ir dezinformatoru ietekme un kā neuzķerties uz greizo viedokļu līderu teiktā, runāsim podkāsta ceturtajā epizodē. Epizodes viesi: – Dana Isarova, ārste, pediatre; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #5 Kā sargājam Latviju informācijas karalaukā?

Lāčplēša dienai un Latvijas brīvības cīnītājiem veltītajā epizodē eksperti runā par populārākajiem dezinformācijas naratīviem par Latvijas aizsardzību, armiju un drošību mūsu valstī. Sociālajos tīklos, Telegram kanālos un citviet tiek izplatīti nepatiesi Kremļa propagandas naratīvi, piemēram, ka NATO dalībvalstis neaizsargās Baltijas valstis, ka Latvijas karavīri ir tikai “lielgabalu gaļa” un citi meli. Kā ir patiesībā, un kāda ir pašreizējā situācija valsts aizsardzības jomā? Epizodes viesi: – pulkvedis Māris Tūtins, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #6 Vai dienēt var tikai patrioti?

Valsts aizsardzība nav akls patriotisms! Sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti un aizspriedumi par valsts aizsardzību, dienēšanu un karavīru ikdienu. Iestāšanās dienestā nenozīmē aizsargāt tikai valsti, bet arī savu zemi, mājas, ģimeni un sevi pašu. Kā ir dienēt un kāpēc to darīt? Epizodes viesi: – Jānis Krīvēns jeb Krivenchy, Latvijas armijas rezerves karavīrs; – Bruno Bulders, Valsts aizsardzības dienesta karavīrs; – Marija Linarte, aktrise, zemessardze; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova. Uzzini vairāk par dienestu valsts aizsardzībā – www.klustikaravirs.lv.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz Balta”: #7 Kā runāt ar tuvinieku, kurš tic dezinformācijai?

Stambulas konvencija, manipulācijas par bērniem – tēmas, ar kurām ir viegli manipulēt un radīt trauksmi sabiedrībā. Kam ir izdevīgi manipulēt, kultivēt un polarizēt šādas maldinošas ziņas? Joprojām netrūkst arī to, kuri tic klajai propagandai, patiesību meklē slēgtās sociālo mediju grupās, neuzticas medijiem un valsts institūcijām. Šādi cilvēki var būt arī tuvāko lokā. Kā pārliecināt tuvinieku, ka dzirdētais vai redzētais nav taisnība? Epizodes viesi: – Romija Krēziņa, Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #8 Vai Daugavpilī un Latgalē #vissslikti?

Kremļa propaganda regulāri manipulē ar pierobežā dzīvojošajiem, izplatot melus, ka krievus Latvijā diskriminē, valdībai Latgales reģions ir vienaldzīgs un Latvija tiek gatavota karam. Spītējot aizliegumam, daudzviet Latgalē iedzīvotāji turpina skatīties Kremļa propagandas kanālus un ticēt Kremļa izplatītajiem meliem. Par karu Latgalē runā negribīgi vai atsakās par to runāt. Kāda ir reālā situācijā Latgalē? Epizodes viesi: – Vladislava Romanova, filmas “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” veidotāja; – Anželika Litvinoviča, studente, Dezinformācijas izlaušanās spēles veidotāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #9 Kam izdevīgi izplatīt melus par klimata krīzi?

Kāpēc cilvēki izplata dezinformāciju un sazvērestības teorijas par klimata krīzi? Kāds no tā labums? Dezinformācija par klimata pārmaiņām attur cilvēkus no klimatam neitrālu paradumu ievērošanas. Turklāt klimata pārmaiņas nav ticības jautājums, bet gan zinātniski pierādīts fakts. Mūsu viesis epizodē gāž dažādus mītus un dezinformāciju par klimata krīzi, Eiropas zaļo kursu un atbild, vai Grēta Tūnberga palīdz klimata aktīvistiem. Vai lielais sniegs atceļ klimata krīzi un laikapstākļi aiz loga noraida globālo sasilšanu? Epizodes viesi: – Laura Treimane, organizācijas Zero Waste Latvija dibinātāja un videi piemērotāka dzīvesveida un saimniekošanas vēstnese, Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #10 Ko par dezinformāciju domā Valdis Zatlers?

Dezinformatori bieži stāsta, ka prezidentam Latvijā nav varas, bet tikai reprezentācijas funkcija. Kā ir patiesībā? Vai tomēr prezidentam ir vara un kādā apmērā? Kā oligarhi un influenceri ietekmē sabiedrības domas par svarīgiem politiskiem jautājumiem? Ko Valdis Zatlers domā par Krievijas izteikumiem un draudiem Latvijai? Kā šo gadu laikā ir mainījusies situācija Krievijā? Epizodes viesi: – Valdis Zatlers, bijušais Latvijas Valsts prezidents; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

8 satura manipulācijas paņēmieni

Lai nekļūtu par manipulāciju upuri, Drossinternets.lv apkopojis skaidrojumus par 8 izplatītākajiem satura manipulācijas veidiem. Ir svarīgi tos atpazīt un neļauties ietekmei.

 

 

Tēma: Dezinformācija

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Prezentācija “Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!”

“Šī nodarbība izraisīs SENSĀCIJU!” – veltīta klikšķu virsrakstu iepazīšanai, mācot izprast to veidošanas mērķi, biežāk izmantotos paņēmienus.

 

Tēma: Kritiskā domāšana

Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs

Gads: 2022

Informatīvā kampaņa “Viltus ziņas ir lipīgas”

Lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā, kā arī stiprinātu dezinformācijas atpazīšanas iemaņas no 2022.gada 17.janvāra līdz 2022.gada 8.februārim tika īstenota kampaņa, aicinot seniorus ievērot 5 vienkāršus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Kultūras ministrija

Gads: 2022

Very Verified: tiešsaistes kurss medijpratībā

Very Verified ir interaktīvs brīvpieejas tiešsaistes kurss latviešu, angļu, igauņu, lietuviešu un krievu valodā. Ar video, animācijām, intervijām, īsiem rakstiem un testiem var uzzināt vairāk par tādiem tematiem kā tradicionālie mediji un to īpašnieku loma, žurnālistu ētika, preses brīvība, sociālo mediju algortimi, datu drošības pamati, influenceri, kognitīvās noslieces, reklāma, manipulatīva informācija, informācijas pārbaude, dziļviltojumi, lētviltojumi, boti, troļļi un citas aizraujošas un aktuālas tēmas.

Mēs ļoti daudz laika pavadām, patērējot medijus – sūtot un saņemot ziņas, skatoties video, daloties ar fotogrāfijām un pārskatot jaunākos sociālo mediju ierakstus. Mēs mēģinām izsekot jaunumiem 24/7, uzsūcot tik daudz satura, cik vien spējam, un dalāmies ar citiem. Bet, ja neesam piesardzīgi, visa šī informācija var novērst uzmanību no kā svarīgāka, maldināt un nogurdināt. Bieži vien mēs pat rūpīgi nepārlasām saturu, ar ko dalāmies! Laipni lūdzam Very Verified! Šis kurss radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņotu tevi ar spēju identificēt dezinformāciju. Ja vēlies iegūt prasmes un pārliecību par savu medijpratību, šis kurss ir tev!

Tēma: Medijpratība

Autors: IREX

Gads: 2022

Very Verified materiāli jauktā tipa mācībām skolotājiem un medijpratības treneriem

Ja esat skolotājs vai medijpratības treneris un vēlaties izmantot Very Verified mācību procesā, mēs ar prieku varam piedāvāt IREX Baltijas Medijpratības programmas izstrādātos plānus deviņām nodarbībām. Materiālus var lietot pēc saviem ieskatiem un bez maksas, taču mēs labprāt uzzinātu, kam tie bijuši noderīgi. Uzrakstiet mums – info@veryverfied.eu!

Pieejamas prezentācijas, stundu plāni ar instrukcijām un darba lapas par tādiem tematiem kā satra veidi meidjos, fakti un viedokļi, emociju nozīme, tradicionāli mediji un to īpašnieki, žurnālistu ētika, preses brīvība, kognitīvās noslieces, reklāma, sociālo mediju algortimi, manipulatīvs saturs, informācijas pārbaude, dziļviltojumi, lētviltojumi, boti, troļļi, viltus eksperti, naida runa un citas aizraujošas un aktuālas tēmas.

Tēma: Mediji, informācijas pārbaude

Autors: IREX

Gads: 2022

Rokasgrāmata pret dezinformāciju

2022. gada jūlijā Valsts kanceleja ir izdevusi “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”. Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ieguldījumu, lai rūpētos par informatīvās telpas drošību un noturību. Tādēļ rokasgrāmatā ir ieteikumi pasākumiem gan individuālā, gan institūcijas līmenī, kā arī skaidrota valsts līmeņa pieeja stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībai un informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Lai arī galvenā izdevuma mērķauditorija ir valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības strādājošie, rokasgrāmatā ietvertās praktiskās zināšanas un ieteikumi būs noderīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2022

Seminārs “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās”

2022. gada 22. martā “Zoom” platformā norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkotais tīmekļseminārs “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās”.

Semināra mērķis bija iepazīstināt bibliotekārus ar priekšnoteikumiem drošības stiprināšanai kā fiziskajā, tā informatīvajā telpā ikdienā un krīzes situācijās. Vienlaikus klausītāji tika informēti par Aizsardzības ministrijas izstrādāto materiālu “72 stundas”, kā arī praktiskiem dažādu nozaru profesionāļu padomiem medijpratībā un psiholoģijā, stiprinot bibliotekāru kā drošākas kopienas veidotāju lomu savā reģionā.

Semināru atklāja aizsardzības ministra Arta Pabrika īpaši ierakstīta uzruna, kurā tika uzsvērta bibliotekāru loma gan ikdienā, gan informācijas kara apstākļos, izteikts aicinājums turpināt uzturēt bibliotēkas kā savas kopienas informācijas centra lomu, kā arī sniegts ieskats pašreizējā drošības situācijā Latvijā kopumā. Semināra atklāšanā klausītājus uzrunāja arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kurš uzsvēra, ka bibliotēkas ir ne tikai informācijas, bet arī vietējā kultūras mantojuma krātuves, un aicināja bibliotekārus iesaistīties iniciatīvā sniegt atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, ziedojot dažādus krājuma saglabāšanas materiālus.

Seminārs sastāvēja no divām daļām. Pirmajā no tām – “Drošība fiziskajā un informācijas telpā krīzes situācijās” – bibliotēku nozares darbiniekus uzrunāja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, pulkvežleitnants, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks Māris Tūtins, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis. Ministrijas pārstāve sniedza vērtīgu ieskatu pašreizējā drošības situācijā Latvijā un Eiropā, kā arī iepazīstināja ar informatīvo materiālu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas kopš februāra tiek izplatīts publiskajās bibliotēkās visā Latvijā. Īpaši informatīvs bija M. Tūtina kā aizsardzības jomas profesionāļa skatījums uz viltus ziņām informatīvajā telpā, savukārt M. Daugulis aicināja racionāli raudzīties uz katra personīgajām vērtībām, lai izprastu, kādu lomu tās spēlē gan ikdienā, gan krīzes situācijās.

Otrā semināra daļa bija veltīta medijpratībai un emocionālajai inteliģencei krīzes situācijās. To atklāja komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele, stāstot par to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna ir aktualizējis medijpratības jautājumus – pastāvīgā ziņu straume paver jaunus ceļus dezinformācijai, taču vienlaikus svarīgi apzināties, ka ir veidi, kā kritiski vērtēt lasīto, redzēto un dzirdēto un būt pārākiem par melu izplatītājiem. Tāpat K. Ločmele auditoriju iepazīstināja ar 2022. gada sākumā tapušo materiālu “Datpratība ikdienai”, kas ikvienam pieejams bezmaksas lejupielādei, lai kalpotu par ieskatu datpratības pamatos un galvenajos problēmjautājumos. Mediju vides tematiku turpināja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, kura atklāja dezinformācijas izplatīšanās ceļus un to, kā nepatiesas un melīgas informācijas uztveri lielā mērā ietekmē dažādi iekšēji psiholoģiski aspekti. Semināra noslēgumā klausītāji varēja uzzināt, kā kontrolēt emocijas gan ikdienā, gan krīzes situācijās, atceroties piecas vērtības – kopābūšanu, emociju vadību, lietderīgas domas, aktīvu darbību un savu iekšējo vērtību apzināšanos. Par to stāstīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Tīmekļsemināru “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās” moderēja LNB Bibliotēku attīstības centra medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis.

Tīmekļseminārs pulcēja teju 750 bibliotēku nozares darbiniekus no publiskajām, skolu un akadēmiskajām bibliotēkām, tostarp 142 LNB darbiniekus. Neskatoties uz semināra ilgumu – piecas stundas – , semināra dalībnieku aktivitāte saglabājās nemainīgi augsta, tērzētavas sadaļā priekšlasījumu autoriem tika uzdoti jautājumi, raisījās draudzīgas savstarpējas diskusijas, kā arī tika sniegtas atsauksmes par dzirdēto.

Tēma: Bibliotēkas; Drošība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Pilotprojekta “Ar viedumu medijpratībā” prezentācijas

Ar trim semināriem – 28. jūlijā Tukuma bibliotēkā, 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18. augustā Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā – aizvadīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra (BAC) pilotprojekts senioriem un bibliotekāriem Latvijas reģionos “Ar viedumu medijpratībā”. Tā gaitā vasaras pēcpusdienas pavadītas, savstarpēji tiekoties senioriem, bibliotekāriem un mediju profesionāļiem, lai gūtu jaunas zināšanas un apmainītos pieredzē.

Pilotprojekta mērķis bija pilnveidot Latvijas senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju un krāpnieciskiem ziņojumiem, meklēt jaunus saskares punktus starp reģionu bibliotekāriem un bibliotēku senioru auditoriju, iedvesmojot jaunām aktivitātēm medijpratības jomā. Katra no tikšanās reizēm sastāvēja no divām daļām – semināra ar lektoru prezentācijām un atvērtās diskusijas, kuras laikā jautājumi tika uzdoti gan lektoriem, gan klausītājiem.

Katrā no reģionu bibliotēkām semināru apmeklētāji uzklausīja trīs ar projekta tematiku saistītus stāstījumus. Kā pastāvīgie lektori pilotprojektā piedalījās LNB Bibliotēku attīstības centra (BAC) medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis un Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Emīls Rotgalvis ar priekšlasījumu “Medijpratība – mūžizglītība mums pašiem” uzrunāja gan seniorus, gan bibliotēku darbiniekus, pastāstot par to, kāpēc vispār nepieciešams runāt par medijpratību un pilnveidot tās prasmi, kā arī informēja par jaunākajiem atklātajiem dezinformācijas izplatīšanas un krāpniecības mēģinājumiem, kuri nereti tiek vērsti tieši pret senioriem. Savukārt bibliotēku nozares kolēģiem adresētajā stāstījuma daļā tika ilustrēti padomi veiksmīgu senioru medijpratības pasākumu rīkošanā. Lilita Kalnāja savā prezentācijā “Senior, uzmanies! Viltus ziņu audēji nesnauž!” ilustrēja LSKA pieredzi, veicot dažādus pētījumus par senioru prasmi atpazīt melus, krāpšanu un viltus ziņas. LSKA pārstāves stāstījums bija īpaši vērtīgs vecāka gadagājuma klausītājiem, jo ieskicēja senioru reāli gūto praktisko pieredzi mūsdienu informatīvajā telpā.

Būtisks semināru aspekts bija arī vietējo mediju pārstāvju dalība visos semināros, prezentācijās iepazīstinot ar reģionālā medija darbības specifiku un žurnālista ētikas principiem. Tukumā reģionālo mediju pārstāvēja Ivonna Plaude, kura ir ne vien laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore, bet arī Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja. Madonā ar savu priekšlasījumu piedalījās laikraksta “Stars” žurnāliste Laura Kovtuna, bet ar dobelniekiem tikās “Zemgales Ziņu” žurnālists Gaitis Grūtups. Visi trīs medijus pārstāvošie lektori akcentēja reģionālā medija darbības izaicinājumus mūsdienu informatīvajā vidē, piemēram, finansējuma jautājumu, drukātā laikraksta satura pārorientēšanu uz tiešsaistes vidi, kā arī pašvaldību bezmaksas izdevumus, kuri nereti tiek noformēti kā laikraksti un veido negodīgu konkurenci informatīvajā vidē. Vienlaikus katrs no lektoriem savā stāstījumā piedāvāja arī ko atšķirīgu – Ivonna Plaude prezentācijā “Medijpratības izaicinājumi. Fokusā: Latvijas gadījums” vairāk pievērsās mediju attīstībai gadu gaitā, lai labāk ilustrētu šodienas informācijas vidi, Laura Kovtuna prezentācijā “Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” uzsvēra, ka reģionālais laikraksts nereti ir vienīgais informācijas avots, kurš raksta par lokālām problēmām, savukārt Gaitis Grūtups prezentācijā “Kāpēc es lasu laikrakstus?” pamatoja, kāpēc daļai sabiedrības, tostarp žurnālistiem, joprojām ir svarīgi lasīt avīzes. “Zemgales Ziņu” žurnālists akcentēja atzinumu, ka drukātās avīzes joprojām ir vērtība senioru vidū, turklāt nereti tās sasniedz arī plašāku auditoriju: “Vecmāmiņa, nopērkot avīzi, samaksās arī par ziņu, kuru izlasīs, piemēram, mazbērni. Vidēji katrai avīzei ir pieci lasītāji.” Žurnālistu iesaiste medijpratības projektā palīdzēja plašāk izskanēt tā vēstījumam, jo lektori bija ieinteresēti veidot publikācijas savos laikrakstos par semināros dzirdēto.

Katru no tikšanās reizēm papildināja arī diskusija, kurā iesaistījās klausītāji – seniori un bibliotekāri. Tā bija iespēja senioriem savstarpēji apmainīties pieredzē par novērotiem krāpšanas mēģinājumiem vai dezinformāciju, kā arī ieteikumiem rīcībai, lai neiekristu melu lamatās. Diskusiju gaitā noskaidrojās, ka aktuāli ir, piemēram, pret senioriem vērsti krāpniecības mēģinājumi, piedāvājot palīdzēt saņemt it kā pienākošos mantojumu, bet ziņojumi par dažādiem it kā vinnētiem laimestiem jau kļuvuši par ikdienu. Seniori ir būtiska mērķgrupa arī dažādiem telemārketinga piedāvājumiem – pret tiem palīdz vienkāršas frāzes, piemēram “es aprunāšos ar bērniem, mazbērniem un padomāšu”. Diskusiju dalībnieku pieredze rāda, ka saglabājot vēsu prātu krāpnieku radītajā steigā, ir iespējams saglabāt kontroli pār situāciju. Patērētās informācijas ziņā seniori ir aktīvi reģionālo laikrakstu lasītāji un lielākoties uzticas arī sabiedriskajiem medijiem. Ar tehnoloģijām rīkoties prasmīgākie seniori seko līdzi ziņām arī internetā, tostarp Youtube platformā, tomēr pasākumu gaitā vairākkārt tika atgādināts, ka ne vienmēr cilvēks ar kameru ir žurnālists, savukārt subjektīvi izteikts viedoklis nav īsta un pārbaudāma ziņa. Diskusijās iesaistījās arī bibliotekāri, stāstot, ka konsultācijas par medijpratības jautājumiem bibliotēkā notiek teju katru dienu, savukārt aktīvākais medijpratības pasākumu laiks ir Digitālā nedēļa, kura ik gadu norisinās martā, kā arī Medijpratības nedēļa, kuras norises tiek aizvadītas oktobra beigās. Bibliotekāri semināros tika iedvesmoti vairāk novērtēt viņu jau esošās zināšanas un nodot tās lasītājiem, kā arī pielietot gūtās idejas jauniem medijpratības pasākumiem un dažādu uzziņu resursu, piemēram, 2022. gadā iznākušā medijpratības materiāla “Datpratība ikdienai” izmantošanai.

Trīs minētos pasākumus apmeklējuši kopā 74 dalībnieki, kas, ņemot vērā vasaras sezonu, ir labs rādītājs un pierāda, ka reģionu senioru kopienām ir interese par medijpratības jautājumiem. Tomēr senioru medijpratība ir ietilpīgs temats, kas raisa dažādas diskusijas, tāpēc pilotprojekts izgaismoja arī citus aktuālus jautājumus, piemēram, kā uzrunāt mazāk aktīvos seniorus, un šis, kā arī līdzīgi jautājumi, viennozīmīgi būs sarunu temats arī turpmākos pasākumos senioru un bibliotekāru auditorijai.

Pilotprojektu “Ar viedumu medijpratībā” organizēja LNB sadarbībā ar Latvijas Senioru kopienu apvienību, Tukuma bibliotēku, Madonas novada bibliotēku un Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī reģionālajiem medijiem “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Stars” un “Zemgales Ziņas”. Projekts tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Tīmekļseminārs “Ukraina dezinformācijas frontē: kā palīdzēt un ko varam mācīties”

Tīmekļseminārs norisinājās platformā Zoom un tā mērķis bija iepazīstināt Latvijas bibliotekārus ar Ukrainas pieredzi dezinformācijas apkarošanā un medijpratības veicināšanā gan pirms 24. februāra, gan kara apstākļos. Informēt par iespējām palīdzēt un Latvijas bibliotēku jau īstenoto darbu ukraiņu atbalstam. Semināru organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Semināru atklāja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš iezīmēja cīņas ar dezinformāciju lomu ikvienas demokrātiskas sabiedrības ikdienā, kā arī Latvijas nozīmīgo atbalstu ukraiņu tautai. Par Ukrainas cīņu ar dezinformāciju pastāstīja komunikāciju aģentūras “Zinc Network” padomnieks Romans Šutovs no Kijivas, kā arī globālās attīstības un izglītības organizācijas IREX Baltijas un Ukrainas biroju pārstāvji – Kaspars Rūklis un Marina Doroša. Savukārt ar bibliotēku jau sniegto atbalstu ukraiņiem savās prezentācijās iepazīstināja LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un LNB BAC paspārnē esošā Latvijas bibliotēku portāla redaktore Anna Iltnere. Tīmekļsemināru moderēja LNB BAC medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis.

Tēma: Ukraina; Dezinformācija; Bibliotēkas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2022

Kritiskās lasīšanas mācību spēle “Ziņderis”

“Ziņderis”, kura nosaukumā ietverta vārdu spēle “ziņas” un “derība”, ir jauna medijpratības veicināšanas lietotne mobilajos telefonos, kas jauniešiem un sirdī jaunajiem līdz 99 gadu vecumam piedāvā atlasīt dažādu valstu mediju ziņas, lai veicinātu medijpratību un kritisko domāšanu.

Līdzīgi kā populārajā iepazīšanās spēlē Tinder tiek meklētas virtuālās saderības, šeit varēs meklēt atbilstošas saderības ar ziņu patiesumu, izglītojot, izklaidējot un izmantojot spēli kā mācību materiālu skolēniem, studentiem, senioriem, kā arī ikvienam interesentam.

Tēma: Dezinformācija

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2022