Skip to main content
Izvēlētās birkas:

LIBRA.I. METHODOLOGY HANDBOOK: Using Artificial Intelligence for Media and Information Literacy in Public Libraries

Showcasing How Libraries Can Make AI Literacy Human, Practical and Inclusive – the LIBRA.I. Methodology Handbook is intended as a practical roadmap for librarians and educators navigating the age of AI.

Artificial intelligence (AI) is no longer a distant or new technological trend; it has now reshaped the information ecosystem. This is why public libraries have had to respond to this pressing situation and consider how they can help citizens engage critically and confidently with this new reality.

The methodology is not simply a handbook on AI literacy but a practical philosophy for how libraries can approach it while remaining rooted in their core values: trust, inclusion, critical thinking, and public service. What makes LIBRA.I. distinctive is that it does not treat AI literacy as a technical training problem. It treats it as a social and educational practice. Rather than offering a rigid curriculum or prescribing a single way to teach about AI, the methodology invites experimentation. It was developed through collaboration, testing and reflection; shaped in train-the-trainer bootcamps, refined in public library settings, and grounded in the lived realities of librarians working with communities. This makes the methodology feel less like a manual and more like a framework that grows with those using it. Creators were guided by the idea of it being used rather than left on a shelf. Its starting point is simple but powerful: libraries do not need to become technology labs to engage with AI. They can build on what they excel in: supporting learning, fostering dialogue and helping people navigate information critically.

A METHODOLOGY BUILT IN BLOCKS, NOT SILOS

The methodology is organised as a series of interconnected blocks, but these are not meant to be followed mechanically. They function more like building materials that practitioners can combine as needed. It begins with the fundamentals, helping users understand what AI is, where it appears in everyday life, and the risks it poses, including bias, misinformation, and privacy concerns. But this foundation is not intended to turn users into technical experts. It exists to create confidence. From there, the focus shifts quickly from technology to people.

One of the methodology’s strongest dimensions is its emphasis on knowing your audience. Whether working with seniors vulnerable to disinformation, young creatives experimenting with generative tools, or adult learners who are curious but cautious about AI, the methodology insists that effective AI literacy starts with listening. Understanding needs comes before designing activities. That human-centred approach runs through the entire framework.

START WITH WHAT ALREADY EXISTS

Perhaps the most refreshing idea in the LIBRA.I. methodology framework is that libraries do not need to invent entirely new programming to engage with AI literacy. Instead, the methodology encourages something much more realistic: adapt what already works. A creative writing workshop can become a space for exploring authorship in the age of generative AI. A digital skills class can open a discussion about algorithmic bias or deepfakes. A cultural heritage activity can incorporate experimentation with AI tools. This principle, enhancing rather than replacing existing formats, makes the methodology highly accessible, especially for libraries working with limited time and resources. It lowers the threshold for action; AI literacy becomes less a new institutional burden and more a new lens through which existing work can evolve.

LEARNING THROUGH PRACTICE, NOT THEORY ALONE

The methodology is strongly practice-oriented. Its lesson plans and workshop formats are not designed as static templates but as adaptable prototypes. They encourage facilitation rather than lecturing, and experimentation rather than passive instruction. This reflects a deeper educational philosophy: people understand emerging technologies best by engaging with them critically and collectively. That is why the methodology values reflection exercises, hands-on testing, dialogue, and even small “micro-experiments” with AI tools.

The message is clear: confidence does not come from knowing everything about AI. It comes from learning how to ask good questions.

ETHICS IS NOT AN ADD-ON

Another defining strength of the methodology is that ethics is not isolated into a single chapter or compliance checklist. It runs through everything. Questions of bias, data protection, source verification and transparency are woven into the methodology as everyday practice, not as abstract debate. Especially powerful is the principle the handbook repeatedly returns to: put human intelligence first. At a time when conversations about AI often swing between hype and fear, this is a grounding idea.

The methodology does not position AI as something to be either embraced uncritically or rejected outright. Instead, it frames AI as something citizens need help understanding, and libraries as places where that understanding can be developed responsibly. That is a much more refined perspective of AI literacy.

CHANGE HAPPENS THROUGH SMALL STEPS

Another compelling aspect of the methodology is its realism and recognition that institutional change rarely happens through big innovation strategies. It happens through small, credible experiments.

  • A pilot workshop.
  • A conversation with stakeholders.
  • A lesson adapted for a familiar audience.
  • A staff team testing one AI tool together.

These modest actions are treated not as preliminary steps towards “real” transformation, but as the transformation itself, making the methodology feel practical and empowering rather than overwhelming. That matters especially for public libraries navigating scarce resources and competing priorities.

LIBRARIES AS DEMOCRATIC SPACES FOR AI LITERACY

Perhaps the most original contribution of the LIBRA.I. methodology is its reimagining of the role of libraries. It does not present libraries as places merely responding to technological change but as active civic spaces where people can make sense of that change together which is a a profound shift. In this view, AI literacy is not just about teaching people to use tools. It is about strengthening critical judgement, supporting informed participation and helping communities navigate technological change on their own terms. And that is very much library work.

WHY THIS METHODOLOGY MATTERS NOW

There is no shortage of resources explaining AI, what is rare are methodologies that ask how communities can learn about AI in ways that are ethical, inclusive and grounded in public values. That is where LIBRA.I. stands out as its innovation lies not in introducing spectacular new technologies, but in showing how trusted institutions can respond to technological change without losing sight of human needs. It offers something urgently needed right now: a model of AI literacy that is critical without being fearful, practical without being instrumental, and innovative without forsaking social responsibility.

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2026

LIBRA.I. METODIKAS ROKASGRĀMATA: Mākslīgā intelekta izmantošana medijpratības un informācijpratības veicināšanai bibliotēkās

Noslēdzies darbs pie ERASMUS+ projekta “LIBRA.I.: Integrating Artificial Intelligence in Library-Based Media Literacy Training” rokasgrāmatas “Mākslīgā intelekta izmantošana medijpratības un informācijpratības veicināšanai bibliotēkās” adaptācijas latviešu valodā. Projekts, kurā iesaistīta Latvijas Nacionālā bibliotēka un 15 reģionu bibliotēkas visā Latvijā, tiek īstenots ar mērķi palīdzēt bibliotekāriem ieviest mākslīgā intelekta (MI) pratības pasākumus savās iestādēs.

Kā uzsver projekta komanda, mākslīgais intelekts vairs nav tāla vai jauna tehnoloģiju tendence — tas jau aktīvi ietekmē un pārveido informācijas vidi. Tieši tāpēc bibliotēkām kā Latvijā, tā visā Eiropā ir bijis jāreaģē uz šo situāciju un jāapsver, kā tās var palīdzēt saviem lasītājiem droši darboties šajā jaunajā realitātē. LIBRA.I. metodikas rokasgrāmata balstās projekta divu gadu garā praktiskā pieredzē un tiecas sniegt atbildi uz šo jautājumu.

LIBRA.I. metodika ir praktiska karte tajā, kā bibliotēkas var pieiet MI pratībai, vienlaikus saglabājot savas pamatvērtības: uzticēšanos, iekļaušanu, kritisko domāšanu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. LIBRA.I. projekts neuztver MI pratību kā tehniskas apmācības problēmu, bet kā sociālu un izglītojošu praksi. Tā vietā, lai piedāvātu stingru mācību programmu vai vienu konkrētu praktisku pieeju, šī metodika aicina eksperimentēt. Tā izstrādāta sadarbības, testēšanas un refleksijas procesā bibliotekāru mācību kursos un praktiski pilnveidota reālā bibliotēku vidē. Šī iemesla dēļ metodika attīstās kopā ar tās lietotājiem un ir viegli pielāgojama dažādām situācijām un kontekstiem.

Metodika ir organizēta kā savstarpēji saistītu satura bloku sērija, taču tie nav obligāti jālasa visi pēc kārtas. Satura bloki darbojas drīzāk kā “būvmateriāli” – ķieģeļi vai klucīši, kurus bibliotēku speciālisti var kombinēt pēc savām vajadzībām. Rokasgrāmata sākas ar pamatiem, palīdzot lietotājiem saprast, kas ir MI, kur tas parādās ikdienas dzīvē un kādus riskus tas rada. Savukārt viens no metodikas galvenajiem aspektiem ir uzsvars uz auditorijas iepazīšanu. Neatkarīgi no tā, vai bibliotekāri strādā ar senioriem, kas ir pakļauti dezinformācijai, jauniem radošiem cilvēkiem, kas eksperimentē ar ģeneratīvajiem rīkiem, vai pieaugušajiem, kuri ir zinātkāri, bet piesardzīgi attiecībā uz MI, rokasgrāmata uzstāj, ka efektīva mākslīgā intelekta lietotprasme sākas ar klausīšanos. Šī uz lasītāju orientētā pieeja caurvij visu LIBRA.I. projekta būtību.

Projekta komanda cer, ka ar piedāvātās metodikas satura bloku palīdzību ikviens bibliotekārs spēs izveidot ne tikai tiltus starp institūcijām, bet arī bruģēt ceļus, kas vedīs lasītājus cauri jautājumu labirintam un uz drošām vietām, kur visi var apgūt jaunās tehnoloģijas pozitīvā un uz rezultātu vērstā gaistonē. Aicinām iepazīties ar LIBRA.I. rokasgrāmatu un izmantot to jaunu ikdienas aktivitāšu ieviešanai Latvijas bibliotēku ikdienā!

Projektā apvienojušies partneri no trim valstīm un piecām institūcijām. Konsorciju veido: Gētes institūts Briselē, Biblioteka Miejska w Łodzi (Polija) Muntpunt (Beļģija) Latvijas Nacionālā bibliotēka (Latvija) FARI, Université libre de Bruxelles (Beļģija). LIBRA.I. rokasgrāmatu veido projekta konsorcija autoru loks: Anita Veckalne, Anna Bartvomjeičika (Anna Bartłomiejczyk), Emīls Rotgalvis, Erika Gabrūra (Erika Gebruers), Ginta Zalcmane, Hendriks Nolde (Hendrik Nolde), Ieva Pētersone, Ieva Mālniece, Iva Junakoviča Pražena (Iva Junaković Pražen), Nasima Nufaila (Nassima Noufail), Pīterjans Mūijs (Pieterjan Moeys), Tomašs Mūrass (Tomasz Muras).

Materiāla tulkojums latviešu valodā: “Skrivanek“ (pamatteksts), Emīls Rotgalvis (pielikumi).

Teksta redakcija: Beate Katrīna Blanka (pamatteksts angļu valodā), Anda Saldovere (pamatteksts latviešu valodā).

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2026

VIDEO: Medijpratība darbībā: radio un podkāstu veidošana jaunai auditorijai

Pieejams The Media & Learning Association vebināra Medijpratība darbībā: radio un podkāstu veidošana jaunai auditorijai (Media Literacy in action: producing Radio and Podcasts for young audiences) ieraksts, kas norisinājās š.g. 18. februārī. 

Radio un podkāsti piedāvā unikālas iespējas jauniešiem iesaistīties plašsaziņas līdzekļos, paust savas idejas un attīstīt kritiskās domāšanas prasmes. Balstoties uz veiksmīgām iniciatīvām, šajā sesijā tiks pētīts, kā plašsaziņas līdzekļu pratību var integrēt plašsaziņas līdzekļu producēšanā, lai dotu iespējas studentiem un kopienām.

Dalībnieki uzzināja, kā radio raidījumu vai podkāstu veidošana un producēšana var palīdzēt jauniešiem kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu saturu, izprast atbildīgu komunikāciju un attīstīt gan radošās, gan tehniskās prasmes. Vebinārā tika piedāvāti praktiķu gadījumu izpētes, notiekošo iniciatīvu piemēri un praktiskas vadlīnijas radio un podkāstu projektu īstenošanai izglītības un kopienas vidē. Dalībnieki ieguva praktiskus rīkus, padomus un iedvesmu, lai stiprinātu savas plašsaziņas līdzekļu pratības programmas.

Mērķgrupa: plašsaziņas līdzekļu pratības pedagogi, skolotāji, bibliotekāri, jaunatnes darbinieki, pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, pētnieki, plašsaziņas līdzekļu speciālisti, komunikācijas eksperti, politikas veidotāji un visas ieinteresētās personas, kas ir ieinteresētas jauniešu iespēju veicināšanā, izmantojot plašsaziņas līdzekļu producēšanas un pratības iniciatīvas.

Plašāk par notikumu skat. šeit.

Autors: The Media & Learning Association

Gads: 2026

Informatīvais izdevums “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.

“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.

Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Medijpratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne

Gads: 2026

Seminārs “Pašvaldību vēlēšanas – līdzdalība un atbildība”

Semināru “Pašvaldību vēlēšanas – līdzdalība un atbildība” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku speciālistus un lasītājus – īpaši senioru un jauniešu vecuma auditoriju – par viņu balsstiesībām, pašvaldību vēlēšanu lomu mūsu ikdienā, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās.

Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru un jauniešu vecuma auditorija, bibliotekāri.

SEMINĀRĀ PIEDALĀS: Artūrs Bikovs, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks Anastasija Tetarenko-Supe , Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja, ziņu aģentūras LETA redaktore Mārtiņš Hiršs , politikas doktors un dezinformācijas pētnieks MODERATORS: Ansis Klintsons.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2025

Tīmekļseminārs “Reģionālo mediju loma Latgales reģiona informācijas telpas stiprināšanā”

5. decembrī LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļu aicināja Latgales reģiona bibliotēku speciālistus un citus interesentus pievienoties tīmekļsemināram “Reģionālo mediju loma Latgales reģiona informācijas telpas stiprināšanā”.
Tīmekļsemināra mērķis bija informēt Latgales reģiona bibliotēku speciālistus par vietējo mediju lomu un funkcijām informatīvās telpas stiprināšanā un veicināšanā. Seminārā piedalījās Egita Jonāne, Laikraksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnāliste, Marina Tetarenko, Laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redaktore, un Dinija Jemeļjanova-Bikovska, LTV Ziņu dienesta korespondente.
Divu stundu garumā pārrunāti jautājumi par mediju lomu Latgales reģionā, to ikdienas darbu un piedāvāto saturu lasītājiem un skatītājiem. Daudzkārt izskanēja piebildes par jau esošām sadarbībām ar bibliotēkām, kā arī piedāvātas idejas to attīstīšanai.
Seminārs tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Mediji; Bibliotēkas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Radio Ziņu dienests

Gads: 2025

Tīmekļseminārs “Medijpratība kā akadēmiskā darba kompetence”

9. oktobrī bibliotēku speciālisti un akadēmiskās vides profesionāļi bija aicināti pieslēgties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra (LNB BAC) un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) kopīgi rīkotajam tīmekļsemināram “Medijpratība kā akadēmiskā darba kompetence”.
Seminārā aktualizēta medijpratības kā caurviju prasmes loma akadēmiskajā vidē – mācībās, pētniecībā un citos akadēmiskā darba aspektos, īpaši izceļot bibliotēku nozīmi tās veicināšanā. Ar priekšlasījumiem seminārā uzstājās Laura Ardava-Āboliņa (Latvijas Universitātes docente, UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras Latvijas Universitātē priekšsēdētāja), Klinta Ločmele (Medijpratības eksperte un pasniedzēja Latvijas Universitātē), Jana Bunkus (Virziena vadītāja Biznesa augstskolā Turība, Komunikācijas nozares profesionāle), Ilva Skulte (Rīgas Stradiņa universitātes docētāja).

Tēma: Akadēmiskais darbs

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija

Gads: 2025

Informatīva kampaņa un virtuālā izstāde “Medijprātīgs: RSU students = medijprātīgs students”

RSU Bibliotēka, sadarbojoties ar medijpratības ekspertiem, izveidojusi informatīvu kampaņu un virtuālo izstādi “RSU students = medijprātīgs students”, lai aicinātu studentus attīstīt medijpratību, kritisko domāšanu un citus tematus.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā izmanto sociālos tīklus un interneta ziņu portālus – to atklāj Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtītā pētījuma rezultāti par sabiedrības mediju satura patēriņa paradumiem. Pētījums izgaismo arī nopietnu tendenci – pieaug iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka ir grūti atšķirt uzticamu informāciju medijos no nepatiesas (safabricētas vai maldinošas). Šādu respondentu īpatsvars sasniedzis 44% (NEPLP, 2025).

Kampaņas ietvaros medijpratības eksperti sniedza savu viedokli un ieteikumus par vietnēm vai grāmatām, savukārt bibliotēka papildina izstādi ar krājumā pieejamajiem resursiem.

Kā medijpratības eksperti kampaņā piedalās:

  • Emīls Rotgalvis –  Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts;
  • Edmunds Apsalons –  Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds;
  • Ruta Siliņa –  RSU Sociālo zinātņu fakultātes lektore;
  • Mārtiņš Priedols –  Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja p.i., pētnieks, kritiskās domāšanas pasniedzējs;
  • Inga Niedra –  Ogres Centrālās bibliotēkas projektu un mācību speciāliste, EPALE Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskās platformas komunikācijas un satura eksperte.
  • Laura Treimane – ilgtspējības eksperte, Latvijas Banka.

Tēma: Medijpratība

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte, Elīna Veļa

Gads: 2025

Informatīvais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”

Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.

Materiāla teorētiskās daļas sākumā raksturota bibliotēkas un medijpratības vienlaikus saistītā, bet arī nošķirtā loma jauniešu ikdienā. Situācijas raksturojums balstīts akadēmiskos avotos, autoru praktiskos novērojumos, kā arī materiāla izveidei īpaši īstenotā aptaujā, kurā piedalījušies bibliotekāri un jaunieši. Teorētisko daļu turpina šodienas jauniešu – “Z” un “Alfa” paaudžu raksturojums, to kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī ieteikumi veiksmīgam izglītojošajam darbam ar minētajām jauniešu grupām. Atbalsta materiāla praktisko sadaļu, savukārt, veido gatavu nodarbību apraksti darbam ar jauniešiem tādu tēmu kā mediju ētikas, influenceru biznesa un mākslīgā intelekta izzināšanai. Nodarbību aprakstos iekļauti pilni aktivitāšu plāni, nepieciešamo resursu saraksti un teorētiska informācija ar norādītiem avotiem, kas ļauj cerēt, ka materiāls būs noderīgs ne vien bibliotekāru auditorijai, bet arī pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, tematos ieinteresētiem jauniešiem un citiem interesentiem.

Materiāls tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Satura veidotājas: Elizabete Marta Aleidzāne, Rūta Barviķe un Ieva Krukovska (biedrība “Medijpratējs”). Literārā redaktore – Jolanta Treile, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Bibliotēkas; Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Seminārs “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?”

Semināru “Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai katra balss ir no svara?” rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Pasākums notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu. Semināra mērķis ir informēt un izglītot bibliotēku lasītājus – īpaši senioru vecuma auditoriju –par viņu balsstiesībām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un nozīmi, medijpratības lomu balsošanas lēmuma pieņemšanā, kā arī veicināt ikviena balsstiesīga iedzīvotāja aktīvu līdzdalību vēlēšanās. Pasākuma mērķauditorija ir Latvijas bibliotēku lasītāji, senioru vecuma auditorija, bibliotekāri un ikviens interesents, kurš vēlas vairāk uzzināt par 2024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta biroja Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns politologs Mārtiņš Daugulis, kā arī politikas doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Semināra moderators – raidījumu vadītājs Ansis Klintsons. Semināra norise tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Vēlēšanas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļseminārs “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”

LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu 2024. gada 25. septembrī no pulksten 10 līdz 12.30 Zoom platformā rīkoja informatīvu tīmekļsemināru “Medijpratība skolās – kā mācīt un mācīties?”. Semināra mērķauditorija ir Latvijas skolu bibliotekāri, pedagogi, jaunatnes darbinieki, publisko bibliotēku speciālisti, kā arī citi interesenti.

Seminārā prezentēts jaunākais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapušais izdevums “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”, kura satura autori organizācija “Medijpratējs”. Tāpat klausītājiem bija iespēja dzirdēt stāstījumu par publisko bibliotēku sadarbību ar skolām jauniešu medijpratības veicināšanā, kuru prezentēja Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre, programmas “Medijpratības meistari” absolvente Zane Steprāne, kā arī pieredzes stāstus no pedagogiem – Ventspils 4. vidusskolas pedagoģes Kristīnes Kornijanovas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Džo Horgana.

Tēma: Medijpratība skolā

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļsemināra “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā” ieraksts

2024. gada 25. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom notika tīmekļseminārs “Mediji un bibliotēkas informācijas mijiedarbībā”. Tā mērķis bija uzsvērt medijpratības un informācijpratības nozīmi ikviena ikdienā, stāstot par mediju un bibliotēku mijiedarbību kvalitatīvas un uzticamas informācijas pieejamības veicināšanai sabiedrībā.

Tēma: Mediji

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

Tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”

2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.

Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.

Tēma: Finanšu pratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023