Video: Melu mednieki: Personisks uzbrukums

Kremlis bieži izmanto apvainojumus kā “fašists” vai “rusofobs”, lai nomelnotu savus kritiķus un novērstu uzmanību no būtiskās kritikas. Šī manipulācijas stratēģija balstās uz emocionāli spēcīgu vārdu lietošanu, lai pārorientētu diskusiju no faktiem uz personiskiem uzbrukumiem, kas grauj kritiķa reputāciju un liek viņam aizstāvēties. Šāda taktika ir mērķtiecīga un efektīva divos līmeņos: tā mazina kritikas ietekmi un rada iespaidu, ka oponents ir vājš vai neobjektīvs. Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā. Lai pret to aizstāvētos, svarīgi nezaudēt fokusu un atgriezties pie sākotnējās diskusijas tēmas.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi
• Manipulācija

Video: Melu mednieki: Ogošana datos

Ogošana datos ir manipulatīva tehnika, kas izmanto tikai daļu patiesas informācijas, lai atbalstītu konkrētu stāstu. Piemēram, Krievijas propaganda var norādīt uz NATO militārās klātbūtnes pieaugumu Baltijā, bet noklusēt faktu, ka tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ogošana ir spēcīga, jo, lai gan fakti ir patiesi, tiek izlaisti būtiski elementi, kas mainītu stāsta nozīmi. Līdzīgi tiek izmantoti anekdotiski piemēri, kas pasniegti kā vispārzināma patiesība.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Konspiratīvā domāšana

Krievijas propagandas centrā ir sazvērestību teoriju izplatīšana, kas attēlo Rietumus kā ļaunprātīgus sazvērniekus un Krieviju kā nevainīgu upuri. Šādi naratīvi spēlē uz cilvēku bailēm, grauj uzticību neatkarīgiem medijiem un veicina konspiratīvo domāšanu – pieeju, kurā visi pierādījumi tiek noliegti, jo tiek uztverti kā sazvērestības daļa. Tādējādi jebkura kritika tiek diskreditēta kā Rietumu manipulācija. Šāda domāšana, ko pastiprina Kremļa saukļi, piemēram, “Jautā vairāk!”, nevis veicina kritisku analīzi, bet gan sēj neuzticību un cinismu. Propaganda kļūst par efektīvu manipulācijas ieroci informācijas karā.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Noslīcināšana melos

Kremļa propaganda bieži izmanto manipulācijas paņēmienu, ko sauc par patiesības “noslīcināšanu melos” – tiek piedāvāti desmitiem pretrunīgu skaidrojumu, kas rada troksni un mulsina cilvēkus. Mērķis nav likt noticēt konkrētiem meliem, bet sēt šaubas un cinismu, radot sajūtu, ka patiesību nav iespējams noskaidrot. Piemēram, pēc Bučas slaktiņa Krievijas propaganda piedāvāja absurdas un pretrunīgas versijas, lai novērstu uzmanību no faktiem.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Viltus eksperti

Propaganda bieži izmanto viltus ekspertus, lai radītu autoritātes iespaidu, taču šiem “ekspertiem” nereti trūkst atbilstošas izglītības vai pieredzes. Kremļa taktikas ietver inscenētas organizācijas un manipulētas debates, kur vairums dalībnieku pauž vienotu ideoloģiju. Pretējus viedokļus parasti pārstāv vājas kvalitātes vai neobjektīvi argumenti, tādējādi radot ilūziju, ka alternatīvie uzskati ir margināli vai aizspriedumaini. Piemēram, tiek izmantoti viltus organizāciju nosaukumi vai inscenētas diskusijas, lai diskreditētu Rietumu viedokļus.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Mākslīgā intelekta foto

Neskatoties uz to, ka mākslīgā intelekta attēli bieži izskatās ļoti reālistiski, tiem nereti ir trūkumi, kurus iespējams pamanīt, ja pievērs uzmanību detaļām, piemēram, apgaismojumam, ēnām, tekstūrām, fona objektiem, cilvēka sejas iezīmēm u. c. Saglabājot modrību un pievēršot uzmanību niansēm, varēsi ieraudzīt pat mazākās atšķirības starp reāliem attēliem un mākslīgā intelekta radītajiem vizuālajiem materiāliem. Mākslīgā intelekta radītie attēli ir tikai viens no daudziem rīkiem un iespējām mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, kurus izmanto, lai izplatītu nepatiesu informāciju. Pat tad, kad atpazīsti mākslīgā intelekta radītos attēlus, saglabā kritisko domāšanu un izpratni par to, kā tie tiek izmantoti un interpretēti.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Informācijas burbuļi

Sociālo mediju uzņēmumi, piemēram, Meta (Facebook, Instagram), kā arī Google (YouTube), spēj veikli prognozēt un piedāvāt saistošu saturu, balstoties uz lietotāju iepriekšējām aktivitātēm. Tāpēc laika gaitā algoritmi arvien vairāk pielāgo saturu, nerādot pretējus viedokļus un alternatīvas perspektīvas. Tas rada “informācijas burbuli”, kurā lietotājs redz tikai viņa uzskatiem atbilstošu informāciju – taču tā nedomā visa pasaule, bet tikai tavs informācijas burbulis! Informācijas burbuļos dezinformācija mēdz izplatīties daudz ātrāk un vieglāk, jo lietotāji bieži vien nespēj vai nevēlas pārbaudīt avotu ticamību.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Ārkārtas ziņas

Vai zini kā pareizi orientēties ārkārtas ziņās (breaking news)? Ārkārtējās situācijās, piemēram, karā, dabas katastrofās vai cilvēka radītās krīzēs, ārkārtas ziņas kļūst par galveno avotu, lai uzzinātu par notiekošo. Tomēr brīžos, kad nepieciešama ātra un precīza informācija, ziņu plūsmu sociālajā un mediju vidē var pārpludināt dažādas ziņas un arī dezinformācija.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Boti

Boti ir automatizēti vai daļēji automatizēti konti, kas spēj veikt dažādas darbības sociālajos tīklos. Tie var rakstīt un pārpublicēt ierakstus, atzīmēt ar “Patīk”, sekot citiem kontiem, pārtraukt sekošanu un sūtīt ziņojumus citiem platformas lietotājiem. Botus bieži izmanto, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, padarot noteiktas balsis skaļākas un nomācot citas. Latvijas digitālajā telpā botu uzbrukumi no Krievijas kļūst arvien biežāki un apjomīgāki. Šie boti tiek izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju, radītu šķelšanos sabiedrībā un ietekmētu sabiedrisko domu par aktuāliem jautājumiem.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Deepfake

Dziļviltojumi ir mākslīgā intelekta radīti un manipulēti attēli, video vai audio ieraksti, kas var šķist ļoti ticami un grūti atšķirami no īstajiem. Mākslīgais intelekts izmanto attēlus, video vai audio ierakstus, lai, izmainot īstu cilvēku teikto vai darīto, radītu viltotu saturu. Dažkārt dziļviltojumos redzamie cilvēki ir pilnībā datoru radīti, taču izskatās un izklausās kā reāli cilvēki, lai gan patiesībā nemaz neeksistē. Dziļviltojumiem nepieciešams tikai viens attēls vai īss video fragments, lai radītu pilnīgi jaunu, bet neīstu saturu, kas tiek izmantosi dažādos nolūkos – no izklaides un mākslas līdz pat dezinformācijai un krāpniecībai.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Kam ziņot par pārkāpumiem vēlēšanās?

Vēlēšanu laikā var rasties mēģinājumi ietekmēt tavu izvēli vai apšaubīt vēlēšanu godīgumu. Manipulācijas pirms vēlēšanām īsteno, lai sētu nesaskaņas un neuzticību starp vēlētājiem, kā arī mazinātu sabiedrības dalību vēlēšanās, tādējādi ietekmējot rezultātus kādā ļaundarim izdevīgā virzienā. Esi sevišķi uzmanīgs pēdējās dienās pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kad var īpaši izplatīties emocionāli un neticami paziņojumi, foto, video u. c. materiāli! Lai izvairītos no dezinformācijas: Esi skeptisks – ja kaut kas izklausās pārāk labi vai pārāk slikti, iespējams, tā arī ir. Pārbaudi avotus – izmanto tikai uzticamus informācijas avotus. Nedalies ar nepārbaudītu informāciju – tas palīdz novērst dezinformācijas izplatīšanos. Ziņo par aizdomīgu informāciju – informē kompetentās iestādes.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Kā izvairīties no krāpniecības?

Vai esi saņēmis aizdomīgu īsziņu vai e-pastu no piegādātājiem, kaut gan neesi neko pasūtījis? Latvijas iedzīvotāji joprojām turpina saņemt krāpnieciskus SMS un e-pastus. Kā atpazīt šo krāpniecību un pasargāt sevi no datu zādzības? Uzmanīgi pārbaudi ziņas avotu, valodas kvalitāti un saites un nekad neklikšķini uz aizdomīgām saitēm vai neievadi savus bankas datus! Ja esi kļuvis par krāpniecības upuri, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai. Būt piesardzīgam un uzmanīgam ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no finansiāliem zaudējumiem un datu zagšanas!

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Kā izmantot Wayback Machine?

Vai tas, kas reiz internetā dzēsts, ir mūžam pazudis? Ne vienmēr. Mūsdienu laika mašīna jeb interneta arhīvs “Wayback Machine” satur milzīgu mājaslapu kolekciju. Tur var apskatīt, kā izskatījās mājaslapas pirms diviem mēnešiem vai divdesmit gadiem, kā arī atrast informāciju, kas pazudusi vai tikusi dzēsta. Ar “Wayback Machine” tu vari atgriezties atpakaļ laikā un atrast to, ko citur sameklēt vairs nav iespējams!

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Melu mednieki: Kā iestatīt divpakāpju autentifikāciju Facebook?

Vai esi kādreiz pazaudējis savu Facebook kontu? Vai to ir pazaudējis kāds tavs tuvinieks? Vairums no mums ir dzirdējis, ka Facebook ir pieejama tāda drošības metode kā divfaktoru autentifikācija. Bet kā to uzstādīt un lietot? Divfaktoru autentifikācija palīdz aizsargāt tavu Facebook kontu un paroli, mazinot risku, ka, piemēram, krāpnieki var nozagt tavu personīgo informāciju un to ļaunprātīgi izmantot. Tā ir metode, kurā tiek izmantoti divi dažādi autentifikācijas līdzekļi, piemēram, papildus parolei ir jāievada arī kods, ko saņemsi telefona īsziņā. Dalies ar šo video ar saviem tuviniekiem, lai arī viņus pasargātu no kontu zaudēšanas!

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Medijpratība
• Drošība
• Informatīvā telpa
• Manipulācija
• Informācijas pratība
• Informācijas burbuļi

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #11 Vai NATO atturēs tālāku Krievijas agresiju?

Pēdējos mēnešos informatīvajā telpā Latvijā un pasaulē virmo spekulācijas par kara tuvošanos starp Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Krieviju. Tiek izteikti minējumi par dažādiem šāda scenārija piepildīšanās termiņiem, sākot no vairākiem gadiem līdz pat ļoti tuvai nākotnei. Spekulanti nevairās minēt tieši Baltijas valstis kā iespējamo Krievijas uzbrukuma vietu aliansei. Cik šādi minējumi ir ticami? Kādēļ tos tik aktīvi izplata tieši šobrīd un ar kādu nolūku? Vai varam būt droši, ka NATO atturēšanas politika pret Krieviju nostrādās? Ja nu tā nenostrādā, cik ticams, ka alianse mūs aizsargās no pirmās minūtes un pirmā centimetra? Kā sabiedrotie skatītos uz Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu? Epizodes viesis: Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks-pastāvīgais pārstāvis NATO. Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Diskusija
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Jaunieši
• Manipulācija
• Krāpniecība
• Medijpratība

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #12 Kā aizsargājamies pret Krievijas draudiem?

Šajā raidierakstā ielūkojāmies Latvijas aizsardzības aktualitātēs: rietumu amatpersonu spekulācijas par kara tuvošanos ar Krieviju, Latvijas artava NATO alianses spēju stiprināšanā, runājām, kāpēc jāpierod pie biežākām militārām mācībām Latvijā un cik sekmīgi ar jaunajiem karavīriem papildinām Latvijas armijas rindas. Kāpēc uzņemamies iniciatīvu veidot starptautisku dronu koalīciju Ukrainas atbalstam un kā tas stiprinās arī Latvijas aizsardzību? Epizodes viesis: Andris Sprūds, Latvijas aizsardzības ministrs Raidieraksta vadītāja: Monta Zaumane, Valsts kancelejas StratCom analītiķe un @montatalkssecurity veidotāja

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Diskusija
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Jaunieši
• Manipulācija
• Krāpniecība
• Medijpratība

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #13 Vai Putins šogad uzvarēs ne tikai “vēlēšanas” Krievijā?

Interneta portāli, TV, radio un sociālie mediji šobrīd ir pārpludināti ar ziņām par teju neizbēgamu NATO un Krievijas sadursmi un karu Baltijas valstīs, ASV un Krievijas vēlēšanām un spekulācijām par to ietekmi uz pasaules kārtību. Vai šādām spekulācijām ir pamats? Kremļa ierastās manipulācijas ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, visticamāk, tiks īstenotas arī šogad, un Putins kārtējo reizi “uzvarēs”. Kāda jēga Putinam vispār rīkot vēlēšanas Krievijā? Kāpēc jāmēģina radīt ilūziju par leģitimitāti, godīgumu, demokrātiskumu? ▪️ Epizodes viesis: Andis Kudors, politologs, Krievijas jautājumu eksperts un grāmatas “Russia And Latvia: A Case of Sharp Power” autors. ▪️ Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Anda Kudora grāmata “Russia And Latvia: A Case of Sharp Power” pieejama šeit: https://www.routledge.com/Russia-and-Latvia-A-Case-of-Sharp-Power/Kudors/p/book/9781032534923 Ieraksts tapis sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Diskusija
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Jaunieši
• Manipulācija
• Krāpniecība
• Medijpratība

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #14 Kad vēstures pārrakstīšana kļūst par manipulāciju?

Vairāki eksperti jau salīdzinājuši Putina režīmu Krievijā ar nacistisko Vāciju, norādot uz informācijas kontroli un milzīgajiem resursiem, kas ilgstoši ieguldīti propagandas izplatīšanā Krievijā un ārvalstīs. Pirms pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma Kremlis ilgstoši izplatīja dezinformācijas vēstījumus, ka Ukraina ir mākslīgi radīta valsts un ka Ukrainas autonomija ir bijusi Ļeņina kļūda. Kā Putins izmanto vēstures pārrakstīšanu, lai manipulētu ar sabiedrības sirdīm un prātiem, cenšoties attaisnot savus politiskos lēmumus, apspiestu kritiķus? Kāda ir politiskās varas un vēstures savstarpējā mijiedarbība? Kāpēc Latvijā joprojām dažādas sabiedrības grupas atšķirīgi attiecas pret 16. martu? Kā vērtēt ielu pārdēvēšanu vēsturiskās atmiņas veidošanas kontekstā? ▪️ Epizodes viesis: Kaspars Zellis, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas fakultātes vadošais pētnieks. ▪️ Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Ieraksts tapis sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Diskusija
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Jaunieši
• Manipulācija
• Krāpniecība
• Medijpratība

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #15 #LatvijaNATO20 vienaudži par drošības sajūtu Latvijā

Šogad apritēs jau 20 gadu kopš Latvija ir kļuvusi par NATO dalībvalsti. Daļa mūsdienu jauniešu ir auguši un dzīvojuši valstī, kas cieši saistīta ar aliansi. Pēc Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā jaunieši sāk vairāk saprast NATO nozīmi Latvijā un novērtēt tās priekšrocības, dzīvojot valstī, kas ir daļa no šīs alianses. Kā jaunā paaudze ietekmēs valsts drošību un NATO nozīmi tajā? Kā jaunieši var izmantot savu balsi un ietekmi, lai attīstītu un stprinātu valsts drošību un NATO mērķus? #LatvijaNATO20 #LV20NATO Epizodes viesi: * ⁠Reinis Zonenbergs, politikas zinātnes students Latvijas Universitātē; * ⁠Laura Milča, politikas zinātnes studente Latvijas Universitātē. Raidieraksta vadītāja: Monta Zaumane, Valsts kancelejas StratCom analītiķe un @montatalkssecurity veidotāja

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Diskusija
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Jaunieši
• Manipulācija
• Krāpniecība
• Medijpratība

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #16 Vai sankcijas strādā un apturēs Krieviju?

Aizvadītajos mēnešos medijos redzam arvien vairāk rakstu par Rietumu sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, meklējot atbildes uz jautājumiem: vai tās strādā un kad tās apturēs Krievijas karadarbības mašinēriju? Daudzi uzskata, ka sankcijas palīdzējušas Krievijai izolēties no ārpasaules, saglabājot savu ekonomiku un izbēgot no turpmākas sagrāves. Citi ir pārliecināti, ka Latvijai jābūt paraugam citām Rietumvalstīm un jāveicina gan jau noteikto starptautisko sankciju izpilde, gan jāierosina jaunu sankciju ieviešana. Ko darīt? Vai Eiropas Savienības izvirzītās sankcijas pret Krieviju ietekmē Krievijas ekonomiku? Vai ieviest vēl stiprākas sankcijas, vai arī rast precīzākus un labākus veidus, kā uzraudzīt jau esošās? Vai cilvēki, kuri dzīvo Krievijā, izjūt sankciju ietekmi? Kas ir kara ekonomika? Epizodes viesis: * ⁠Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Raidieraksta vadītāja: Monta Zaumane, Valsts kancelejas StratCom analītiķe un @montatalkssecurity veidotāja

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Dezinformācija
• Diskusija
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Jaunieši
• Manipulācija
• Krāpniecība
• Medijpratība