Informatīvais izdevums “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.

“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.

Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.

Tēma: Medijpratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne

Gads: 2026

• Mirkļbirkas:
• Atmiņas institūcijas
• Bibliotēka
• Digitāls
• Informācijas burbuļi
• Informācijas pratība
• Izglītība
• Kritiskā domāšana
• Medijpratība

Tīmekļsemināra “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi” prezentācijas

2024. gada 28. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 14.00 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Mākslīgais intelekts un medijpratība: iespējas un izaicinājumi”.

Tīmekļsemināra mērķis ir iepazīstināt bibliotekārus ar aktuālāko mākslīgā intelekta jautājumā: kā jaunās tehnoloģijas ietekmē mediju darbu, informācijas apriti digitālajā vidē un ikdienas paradumus mediju patēriņā. Kliedēt mītus par mākslīgo intelektu, izgaismojot gan tā iespējas, gan draudus, kā arī iepazīstināt ar vērtīgiem bibliotēku darbā noderīgiem rīkiem.

 

Tēma: Mākslīgais intelekts

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Tehnoloģijas
• Medijpratība
• Digitālā pratība
• Digitāls

Vadlīnijas digitālo platformu pārvaldībai: Vārda brīvības un informācijas piekļuves nodrošināšana, izmantojot daudzpušu pieeju – materiāls latviski

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) 2023. gada 6. novembrī publicēja vadlīnijas “Guidelines for the Governance of Digital Platforms”. Šis dokuments sniedz ieteikumus, kā digitālajām platformām, tostarp sociālajiem medijiem, darboties, lai nodrošinātu vārda brīvību un piekļuvi informācijai, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un veicinot medijpratību. 2024. gada nogalē publicēts materiāla latviskais tulkojums, kas tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē.

Vadlīnijās ir izklāstīti valstu, digitālo platformu, starpvaldību organizāciju, pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmiskas vides, tehniskās kopienas un citu iesaistīto pienākumi, atbildība un lomas, lai radītu vidi, kurā vārda un informācijas brīvība ir digitālo platformu pārvaldības procesu pamatā. Tās tika izstrādātas, apspriežoties daudzām iesaistītajām pusēm un apkopojot apspriešanās gaitā saņemtos vairāk nekā 10 000 komentārus no 134 valstīm. Šī globālā mēroga apspriešana veicināja iekļaujošu līdzdalību, nodrošinot, ka tiek uzklausītas dažādas balsis, tostarp balsis no mazāk aizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām.

Tulkojumu latviešu valodā veikusi Andžela Berķe, tulkotā izdevuma maketēšanu – Jānis Vēvers. Tulkojuma darbus koordinēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Izdevuma  tulkojums  latviešu  valodā  sagatavots  ar  Latvijas  Republikas  Kultūras  ministrijas  finansiālu atbalstu.

Tēma: Digitālās platformas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Mediji
• Digitālā pratība
• Digitāls