Nodarbību plāni 1.–12. klasei piedāvā pedagogiem gatavas idejas un metodiskos ieteikumus, kā mācību stundās integrēt interneta drošības un medijpratības tēmas. Tajos iekļautas vecumposmam atbilstošas aktivitātes, darba lapas un resursi efektīvam darbam klasē.
Tēma: Nodarbību plāni 1. - 12. klasei
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2026
Showcasing How Libraries Can Make AI Literacy Human, Practical and Inclusive – the LIBRA.I. Methodology Handbook is intended as a practical roadmap for librarians and educators navigating the age of AI.
Artificial intelligence (AI) is no longer a distant or new technological trend; it has now reshaped the information ecosystem. This is why public libraries have had to respond to this pressing situation and consider how they can help citizens engage critically and confidently with this new reality.
The methodology is not simply a handbook on AI literacy but a practical philosophy for how libraries can approach it while remaining rooted in their core values: trust, inclusion, critical thinking, and public service. What makes LIBRA.I. distinctive is that it does not treat AI literacy as a technical training problem. It treats it as a social and educational practice. Rather than offering a rigid curriculum or prescribing a single way to teach about AI, the methodology invites experimentation. It was developed through collaboration, testing and reflection; shaped in train-the-trainer bootcamps, refined in public library settings, and grounded in the lived realities of librarians working with communities. This makes the methodology feel less like a manual and more like a framework that grows with those using it. Creators were guided by the idea of it being used rather than left on a shelf. Its starting point is simple but powerful: libraries do not need to become technology labs to engage with AI. They can build on what they excel in: supporting learning, fostering dialogue and helping people navigate information critically.
A METHODOLOGY BUILT IN BLOCKS, NOT SILOS
The methodology is organised as a series of interconnected blocks, but these are not meant to be followed mechanically. They function more like building materials that practitioners can combine as needed. It begins with the fundamentals, helping users understand what AI is, where it appears in everyday life, and the risks it poses, including bias, misinformation, and privacy concerns. But this foundation is not intended to turn users into technical experts. It exists to create confidence. From there, the focus shifts quickly from technology to people.
One of the methodology’s strongest dimensions is its emphasis on knowing your audience. Whether working with seniors vulnerable to disinformation, young creatives experimenting with generative tools, or adult learners who are curious but cautious about AI, the methodology insists that effective AI literacy starts with listening. Understanding needs comes before designing activities. That human-centred approach runs through the entire framework.
START WITH WHAT ALREADY EXISTS
Perhaps the most refreshing idea in the LIBRA.I. methodology framework is that libraries do not need to invent entirely new programming to engage with AI literacy. Instead, the methodology encourages something much more realistic: adapt what already works. A creative writing workshop can become a space for exploring authorship in the age of generative AI. A digital skills class can open a discussion about algorithmic bias or deepfakes. A cultural heritage activity can incorporate experimentation with AI tools. This principle, enhancing rather than replacing existing formats, makes the methodology highly accessible, especially for libraries working with limited time and resources. It lowers the threshold for action; AI literacy becomes less a new institutional burden and more a new lens through which existing work can evolve.
LEARNING THROUGH PRACTICE, NOT THEORY ALONE
The methodology is strongly practice-oriented. Its lesson plans and workshop formats are not designed as static templates but as adaptable prototypes. They encourage facilitation rather than lecturing, and experimentation rather than passive instruction. This reflects a deeper educational philosophy: people understand emerging technologies best by engaging with them critically and collectively. That is why the methodology values reflection exercises, hands-on testing, dialogue, and even small “micro-experiments” with AI tools.
The message is clear: confidence does not come from knowing everything about AI. It comes from learning how to ask good questions.
ETHICS IS NOT AN ADD-ON
Another defining strength of the methodology is that ethics is not isolated into a single chapter or compliance checklist. It runs through everything. Questions of bias, data protection, source verification and transparency are woven into the methodology as everyday practice, not as abstract debate. Especially powerful is the principle the handbook repeatedly returns to: put human intelligence first. At a time when conversations about AI often swing between hype and fear, this is a grounding idea.
The methodology does not position AI as something to be either embraced uncritically or rejected outright. Instead, it frames AI as something citizens need help understanding, and libraries as places where that understanding can be developed responsibly. That is a much more refined perspective of AI literacy.
CHANGE HAPPENS THROUGH SMALL STEPS
Another compelling aspect of the methodology is its realism and recognition that institutional change rarely happens through big innovation strategies. It happens through small, credible experiments.
These modest actions are treated not as preliminary steps towards “real” transformation, but as the transformation itself, making the methodology feel practical and empowering rather than overwhelming. That matters especially for public libraries navigating scarce resources and competing priorities.
LIBRARIES AS DEMOCRATIC SPACES FOR AI LITERACY
Perhaps the most original contribution of the LIBRA.I. methodology is its reimagining of the role of libraries. It does not present libraries as places merely responding to technological change but as active civic spaces where people can make sense of that change together which is a a profound shift. In this view, AI literacy is not just about teaching people to use tools. It is about strengthening critical judgement, supporting informed participation and helping communities navigate technological change on their own terms. And that is very much library work.
WHY THIS METHODOLOGY MATTERS NOW
There is no shortage of resources explaining AI, what is rare are methodologies that ask how communities can learn about AI in ways that are ethical, inclusive and grounded in public values. That is where LIBRA.I. stands out as its innovation lies not in introducing spectacular new technologies, but in showing how trusted institutions can respond to technological change without losing sight of human needs. It offers something urgently needed right now: a model of AI literacy that is critical without being fearful, practical without being instrumental, and innovative without forsaking social responsibility.
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Gads: 2026
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē tapis un brīvpieejā publicēts jauns medijpratības veicināšanas atbalsta materiāls bibliotēkām: “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem”. Izdevums veidots kā “vienas pieturas” materiāls gan interesentiem bez būtiskām medijpratības priekšzināšanām, gan tiem speciālistiem, kas ar medijpratību bibliotēkās strādā jau ilgstoši. Vienlaikus jaunais izdevums papildina Bibliotēku attīstības centra jau iepriekš sagatavotos medijpratības izdevumus, kas gadu gaitā spējuši pierādīt sevi kā noderīgi palīgmateriāli Latvijas bibliotēkām.
“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.
Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. Materiāla literārā redaktore – Andžela Berķe, dizains/makets – Jānis Vēvers.
Tēma: Medijpratība
Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zane Steprāne
Gads: 2026
Grāmatā ietverti daudzveidīgi mācību un izziņas materiāli, kā arī darba lapas skolēniem.
Rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt skolotājiem īstenot nodarbības par drošu un atbildīgu interneta lietošanu. Rokasgrāmatā ietvertie materiāli ir izstrādāti 2.–6. klašu skolēniem, taču daudzas idejas būs noderīgas arī cita vecuma skolēniem.
Pieejama arī pirmā rokasgrāmata pedagogiem “Esi interneta izcilnieks” 1.- 3. klasei.
Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”
Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
Vadlīnijas Latvijas Drošāka interneta centra vadībā ir izstrādājis plašs autoru kolektīvs, apkopojot gan zinātniskās atziņas par MI lomu izglītībā, gan jaunākos pētījumus, gan labās prakses piemērus. Vadošie izglītības jomas eksperti ir snieguši pozitīvas recenzijas, apliecinot vadlīniju praktisko izmantojamību, inovatīvo saturu, skaidri saprotamo struktūru, kā arī plašo ietvaru – skolēni, izglītības jomā strādājošie, vecāki.
Vadlīnijas ir veidotas kā praktiski izmantojams instruments, kas:
Tēma: Mākslīgais intelekts
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
„Digitālās pilsonības rokasgrāmata” ir praktisks mācību materiāls skolotājiem un skolēniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem, kas palīdz stiprināt digitālās prasmes, medijpratību un drošību tiešsaistē.
Rokasgrāmatā apkopotas 30 tēmas par tādām būtiskām jomām kā privātums, digitālā pēda, atbildība internetā, kritiskā domāšana, mākslīgais intelekts un digitālā labbūtība.
Materiāls piedāvā arī diskusiju metodes un lasīšanas stratēģijas, kas veicina skolēnu aktīvu iesaisti, pašizpausmi un domāšanas prasmes.
Rokasgrāmata tapusi izglītības programmas “Esi interneta izcilnieks” ietvaros.
Visa programma pieejama šeit: Izglītības programma “Esi interneta izcilnieks”
Tēma: Rokasgrāmata skolotājiem
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2025
Informācija, ko redzam medijos, ne vienmēr ir patiesa vai uzticama, to var publicēt jebkurš, tāpēc viegli var izplatīties maldinoši vai neprecīzi fakti. Pirms dalāmies ar kādu rakstu vai ierakstu, ir svarīgi pārbaudīt, vai tas ir īsts, pamatots ar faktiem un nav aizspriedumains.
Materiāls tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas neformālās kompetenču pilnveides programmas “Medijpratības meistari” ietvaros. Materiāla autore: Elza Āboliņa, Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre.
Tēma: Medijpratība
Autors: Elza Āboliņa, Rīgas Centrālā bibliotēka
Gads: 2025
Piedāvājam pedagogiem četrus jaunus nodarbību plānus 7.-12.kl. skolēnu medijpratības prasmju pilnveidei par digitālo labbūtību, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu eseju rakstīšanā, atbildīgu ģeneratīvo MI izmantošanu un sociālo mediju funkcijām un ietekmi. Katrs nodarbības plāns ir veidots 40 min. nodarbībai, taču to var izvērst arī projekta darbā vai padziļināti izzināt ilgākā laika posmā.
Tēma: Medijpratība un digitālā pratība
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Sadarbojoties Nacionālajam pētniecības institūtam (Polija), Latvijas Interneta asociācijas Drošāka Interneta centram (Drossinternets.lv) un “Glābiet bērnus” Rumānijā, izstrādāta mācību materiālu kopa projektā “Make it clear – jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē”.
Tēmas: drošība internetā, privātums, autortiesības, pieklājīga uzvedība interneta vidē, kritiskā domāšana u.c.
Mērķis: Veicina komunikācijas prasmes, aktualizē iepriekšējās zināšanas un pieredzi, mudina sarunāties un pamatot savu viedokli, vienlaikus saglabājot spēlei nepieciešamos viegluma un azarta elementus.
SPĒLĒ IETVERTI 5 VEIDU UZDEVUMI:
Galda spēles tiešsaistes versija ir pieejama ŠEIT >
Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.
Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem.
Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>
KATRS MODULIS IETVER:
Mērķis: 8 nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai.
Mācību moduļi ŠEIT>
Mācību moduļos ietvertie stāsti (izdrukāšanai) ŠEIT>
Mācību moduļu uzdevumu atbildes (izdrukāšanai) ŠEIT>
KATRS MODULIS IETVER:
Mērķis: sekmēt pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu.
Mācīšanās MENU ŠEIT >
Skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem.
MĀCĪŠANĀS MENU ĒDIENKARTE
Izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas. Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.
Tēma: Mācību moduļi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:
SVARĪGI!
Veiksmi darbā!
Tēma: Mācību moduļi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Mācību moduļi ir saturiski veidoti astoņu nozīmīgu medijpratības un digitālās pratības tēmu izpratnes veicināšanai. Tēmu apguves secību varat izvēlēties, atbilstoši plānotajam mācību saturam un sasniedzamajiem rezultātiem. Katrs modulis ietver:
SVARĪGI!
Tēma: Mācību moduļi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Skolēnu medijpratību var stiprināt daudzveidīgi, katrs pedagogs izvēlas konkrētajā situācijā noderīgākās metodes un metodiskos paņēmienus. Svarīgi atcerēties, lai stiprinātu medijpratību, nepietiek par to tikai stāstīt – ir nepieciešams veidot praktisku, aktīvā skolēnu līdzdalībā balstītu, iesaistošu un ar skolēnu dzīvi saistītu mācību procesu. Mūsuprāt, veiksmīgi šo mērķi palīdz sasniegt metode “Mācīšanās MENU”.
Mācīšanās MENU ir paredzēta darbam ar 11-17 gadus veciem skolēniem, lai sekmētu pašvadītu mācīšanos, veidotu personiskāku un individuālāku mācību procesu. Izmantojot mācīšanās MENU, skolēni izvēlas piemērotāko uzdevumu, kas ļauj sasniegt izvirzīto mērķi, atbilstoši katra skolēna vajadzībām, raksturīgajam mācīšanās stilam, laika limitam u.c. faktoriem. Mācīšanās MENU ir elastīga mācību metode, kā iesaistīt skolēnus, un to var pielāgot dažādām klases vidēm.
Mācīšanās MENU rada asociācijas ar kafejnīcas ēdienkarti, tāpēc uzdevumi ir grupēti: uzkodas, salāti, zupas, pamatēdiens deserts un atspirdzinoši dzērieni. Mācīšanās MENU var izmantot, lūdzot skolēniem
izvēlēties vienu ēdienu no katras grupas, vai arī noteikt divu vai trīs ēdienu izvēli no katras grupas.
Katrā kategorijā skolēniem tiek piedāvātas trīs izvēles, kā arī katras kategorijas uzdevumi paredz atšķirīgu izpildes laiku un sekmē konkrētu prasmju stiprināšanu.
Uzkodas – īsi ievaduzdevumi tēmā, kas sekmē savas pieredzes, līdzšinējo zināšanu, izpratnes, uzskatu aktualizēšanu. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas ne vairāk kā 5 minūtes.
Salāti – uzdevumi, kas mudina detalizētāk izzināt un analizēt tēmu, gan no teorētiskās, gan praktiskās puses. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20 minūtes.
Zupas – uzdevumi, kas mudina viedokļu apmaiņu par konkrēto tēmu, stiprina komunikācijas prasmes, prasmi formulēt savu viedokli, uzklausīt cita teikto. Uzdevuma veikšanai nepieciešamas 20–40 minūtes.
Pamatēdiens – radoši uzdevumi, kas sekmē dziļāku tēmas izziņu, radot jaunu informāciju, balstot savu viedokli datos. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Deserts – uzdevumi, kas mudina kultūras vidē saskatīt dažādus veidus, kā par konkrēto tēmu tiek stāstīti stāsti, dziesmas, mākslas objekti u.c. Uzdevuma veikšanas laiks – sākot no 60 minūtēm līdz vairākām dienām.
Atspirdzinošie dzērieni – īsi noslēdzošie uzdevumi, kas nodrošina atgriezenisko saiti, mudina formulēt skolēna personīgo ieguvumu, izmaiņas uzskatos.
Tēma: Uzdevumi
Autors: Latvijas Drošāka interneta centrs
Gads: 2024
Pamācību video par uzmanības novēršanas metodi, kur apsūdzētais ignorē savu rīcību un norāda uz citu negatīvajām darbībām (“bet kā ar” un “pats tāds”).
Manipulētāji bieži izmanto whataboutism (“bet kā ar”) taktiku, lai izvairītos no kritikas.Tā tiek radīta ilūzija par līdzību starp nesalīdzināmām situācijām. Šī taktika izvairās no atbildības, novērš uzmanību un diskreditē kritiķus.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Pamācību video par manipulācijas taktiku “slidenā nogāze”. Tā tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku. Tās būtība ir pārspīlēt mazu notikumu sekas, pievienojot dramatiskus un tālejošus scenārijus, kuri bieži vien nav loģiski saistīti ar sākotnējo situāciju.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais – par realitāti kopumā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Viltus dilemmas ir manipulācijas paņēmiens, kurā izvēle tiek mākslīgi ierobežota līdz diviem variantiem, bieži noklusējot citus risinājumus. Tas ļauj manipulēt ar cilvēku viedokļiem, ierāmējot vienu variantu kā loģisku un otru – kā katastrofālu. Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus. Cits manipulācijas veids ir vienpusēja informācijas sniegšana, izlaižot būtisku kontekstu. Lai izvairītos no šādiem maldiem, ir būtiski izvērtēt avotus, meklēt plašāku kontekstu un lietot kritisko domāšanu.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Kremlis bieži izmanto apvainojumus kā “fašists” vai “rusofobs”, lai nomelnotu savus kritiķus un novērstu uzmanību no būtiskās kritikas. Šī manipulācijas stratēģija balstās uz emocionāli spēcīgu vārdu lietošanu, lai pārorientētu diskusiju no faktiem uz personiskiem uzbrukumiem, kas grauj kritiķa reputāciju un liek viņam aizstāvēties. Šāda taktika ir mērķtiecīga un efektīva divos līmeņos: tā mazina kritikas ietekmi un rada iespaidu, ka oponents ir vājš vai neobjektīvs. Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā. Lai pret to aizstāvētos, svarīgi nezaudēt fokusu un atgriezties pie sākotnējās diskusijas tēmas.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Ogošana datos ir manipulatīva tehnika, kas izmanto tikai daļu patiesas informācijas, lai atbalstītu konkrētu stāstu. Piemēram, Krievijas propaganda var norādīt uz NATO militārās klātbūtnes pieaugumu Baltijā, bet noklusēt faktu, ka tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ogošana ir spēcīga, jo, lai gan fakti ir patiesi, tiek izlaisti būtiski elementi, kas mainītu stāsta nozīmi. Līdzīgi tiek izmantoti anekdotiski piemēri, kas pasniegti kā vispārzināma patiesība.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Krievijas propagandas centrā ir sazvērestību teoriju izplatīšana, kas attēlo Rietumus kā ļaunprātīgus sazvērniekus un Krieviju kā nevainīgu upuri. Šādi naratīvi spēlē uz cilvēku bailēm, grauj uzticību neatkarīgiem medijiem un veicina konspiratīvo domāšanu – pieeju, kurā visi pierādījumi tiek noliegti, jo tiek uztverti kā sazvērestības daļa. Tādējādi jebkura kritika tiek diskreditēta kā Rietumu manipulācija. Šāda domāšana, ko pastiprina Kremļa saukļi, piemēram, “Jautā vairāk!”, nevis veicina kritisku analīzi, bet gan sēj neuzticību un cinismu. Propaganda kļūst par efektīvu manipulācijas ieroci informācijas karā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
