Pamācību video par uzmanības novēršanas metodi, kur apsūdzētais ignorē savu rīcību un norāda uz citu negatīvajām darbībām (“bet kā ar” un “pats tāds”).
Manipulētāji bieži izmanto whataboutism (“bet kā ar”) taktiku, lai izvairītos no kritikas.Tā tiek radīta ilūzija par līdzību starp nesalīdzināmām situācijām. Šī taktika izvairās no atbildības, novērš uzmanību un diskreditē kritiķus.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Pamācību video par manipulācijas taktiku “slidenā nogāze”. Tā tiek izmantota, lai ar pārspīlētiem un nepamatotiem apgalvojumiem sētu bailes un radītu paniku. Tās būtība ir pārspīlēt mazu notikumu sekas, pievienojot dramatiskus un tālejošus scenārijus, kuri bieži vien nav loģiski saistīti ar sākotnējo situāciju.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sociālo mediju algoritmi var izolēt lietotājus informācijas burbuļos, kuros vari redzēt tikai sev interesējošas tēmas un viedokļus, liekot domāt, ka tas, ko redzi savā burbulī jeb laikajoslā, ir tas, kā domā un uzskata visa pasaule. Tas var radīt ilūziju par svarīgiem un mazāk svarīgiem dzīves jautājumiem, bet pats galvenais – par realitāti kopumā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Viltus dilemmas ir manipulācijas paņēmiens, kurā izvēle tiek mākslīgi ierobežota līdz diviem variantiem, bieži noklusējot citus risinājumus. Tas ļauj manipulēt ar cilvēku viedokļiem, ierāmējot vienu variantu kā loģisku un otru – kā katastrofālu. Šāda taktika ir plaši izmantota, tostarp Kremļa propagandā, lai radītu melnbaltus pretstatus. Cits manipulācijas veids ir vienpusēja informācijas sniegšana, izlaižot būtisku kontekstu. Lai izvairītos no šādiem maldiem, ir būtiski izvērtēt avotus, meklēt plašāku kontekstu un lietot kritisko domāšanu.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Kremlis bieži izmanto apvainojumus kā “fašists” vai “rusofobs”, lai nomelnotu savus kritiķus un novērstu uzmanību no būtiskās kritikas. Šī manipulācijas stratēģija balstās uz emocionāli spēcīgu vārdu lietošanu, lai pārorientētu diskusiju no faktiem uz personiskiem uzbrukumiem, kas grauj kritiķa reputāciju un liek viņam aizstāvēties. Šāda taktika ir mērķtiecīga un efektīva divos līmeņos: tā mazina kritikas ietekmi un rada iespaidu, ka oponents ir vājš vai neobjektīvs. Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā. Lai pret to aizstāvētos, svarīgi nezaudēt fokusu un atgriezties pie sākotnējās diskusijas tēmas.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Ogošana datos ir manipulatīva tehnika, kas izmanto tikai daļu patiesas informācijas, lai atbalstītu konkrētu stāstu. Piemēram, Krievijas propaganda var norādīt uz NATO militārās klātbūtnes pieaugumu Baltijā, bet noklusēt faktu, ka tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ogošana ir spēcīga, jo, lai gan fakti ir patiesi, tiek izlaisti būtiski elementi, kas mainītu stāsta nozīmi. Līdzīgi tiek izmantoti anekdotiski piemēri, kas pasniegti kā vispārzināma patiesība.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Krievijas propagandas centrā ir sazvērestību teoriju izplatīšana, kas attēlo Rietumus kā ļaunprātīgus sazvērniekus un Krieviju kā nevainīgu upuri. Šādi naratīvi spēlē uz cilvēku bailēm, grauj uzticību neatkarīgiem medijiem un veicina konspiratīvo domāšanu – pieeju, kurā visi pierādījumi tiek noliegti, jo tiek uztverti kā sazvērestības daļa. Tādējādi jebkura kritika tiek diskreditēta kā Rietumu manipulācija. Šāda domāšana, ko pastiprina Kremļa saukļi, piemēram, “Jautā vairāk!”, nevis veicina kritisku analīzi, bet gan sēj neuzticību un cinismu. Propaganda kļūst par efektīvu manipulācijas ieroci informācijas karā.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Kremļa propaganda bieži izmanto manipulācijas paņēmienu, ko sauc par patiesības “noslīcināšanu melos” – tiek piedāvāti desmitiem pretrunīgu skaidrojumu, kas rada troksni un mulsina cilvēkus. Mērķis nav likt noticēt konkrētiem meliem, bet sēt šaubas un cinismu, radot sajūtu, ka patiesību nav iespējams noskaidrot. Piemēram, pēc Bučas slaktiņa Krievijas propaganda piedāvāja absurdas un pretrunīgas versijas, lai novērstu uzmanību no faktiem.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Propaganda bieži izmanto viltus ekspertus, lai radītu autoritātes iespaidu, taču šiem “ekspertiem” nereti trūkst atbilstošas izglītības vai pieredzes. Kremļa taktikas ietver inscenētas organizācijas un manipulētas debates, kur vairums dalībnieku pauž vienotu ideoloģiju. Pretējus viedokļus parasti pārstāv vājas kvalitātes vai neobjektīvi argumenti, tādējādi radot ilūziju, ka alternatīvie uzskati ir margināli vai aizspriedumaini. Piemēram, tiek izmantoti viltus organizāciju nosaukumi vai inscenētas diskusijas, lai diskreditētu Rietumu viedokļus.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Neskatoties uz to, ka mākslīgā intelekta attēli bieži izskatās ļoti reālistiski, tiem nereti ir trūkumi, kurus iespējams pamanīt, ja pievērs uzmanību detaļām, piemēram, apgaismojumam, ēnām, tekstūrām, fona objektiem, cilvēka sejas iezīmēm u. c. Saglabājot modrību un pievēršot uzmanību niansēm, varēsi ieraudzīt pat mazākās atšķirības starp reāliem attēliem un mākslīgā intelekta radītajiem vizuālajiem materiāliem. Mākslīgā intelekta radītie attēli ir tikai viens no daudziem rīkiem un iespējām mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, kurus izmanto, lai izplatītu nepatiesu informāciju. Pat tad, kad atpazīsti mākslīgā intelekta radītos attēlus, saglabā kritisko domāšanu un izpratni par to, kā tie tiek izmantoti un interpretēti.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Sociālo mediju uzņēmumi, piemēram, Meta (Facebook, Instagram), kā arī Google (YouTube), spēj veikli prognozēt un piedāvāt saistošu saturu, balstoties uz lietotāju iepriekšējām aktivitātēm. Tāpēc laika gaitā algoritmi arvien vairāk pielāgo saturu, nerādot pretējus viedokļus un alternatīvas perspektīvas. Tas rada “informācijas burbuli”, kurā lietotājs redz tikai viņa uzskatiem atbilstošu informāciju – taču tā nedomā visa pasaule, bet tikai tavs informācijas burbulis! Informācijas burbuļos dezinformācija mēdz izplatīties daudz ātrāk un vieglāk, jo lietotāji bieži vien nespēj vai nevēlas pārbaudīt avotu ticamību.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Vai zini kā pareizi orientēties ārkārtas ziņās (breaking news)? Ārkārtējās situācijās, piemēram, karā, dabas katastrofās vai cilvēka radītās krīzēs, ārkārtas ziņas kļūst par galveno avotu, lai uzzinātu par notiekošo. Tomēr brīžos, kad nepieciešama ātra un precīza informācija, ziņu plūsmu sociālajā un mediju vidē var pārpludināt dažādas ziņas un arī dezinformācija.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Boti ir automatizēti vai daļēji automatizēti konti, kas spēj veikt dažādas darbības sociālajos tīklos. Tie var rakstīt un pārpublicēt ierakstus, atzīmēt ar “Patīk”, sekot citiem kontiem, pārtraukt sekošanu un sūtīt ziņojumus citiem platformas lietotājiem. Botus bieži izmanto, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, padarot noteiktas balsis skaļākas un nomācot citas. Latvijas digitālajā telpā botu uzbrukumi no Krievijas kļūst arvien biežāki un apjomīgāki. Šie boti tiek izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju, radītu šķelšanos sabiedrībā un ietekmētu sabiedrisko domu par aktuāliem jautājumiem.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Dziļviltojumi ir mākslīgā intelekta radīti un manipulēti attēli, video vai audio ieraksti, kas var šķist ļoti ticami un grūti atšķirami no īstajiem. Mākslīgais intelekts izmanto attēlus, video vai audio ierakstus, lai, izmainot īstu cilvēku teikto vai darīto, radītu viltotu saturu. Dažkārt dziļviltojumos redzamie cilvēki ir pilnībā datoru radīti, taču izskatās un izklausās kā reāli cilvēki, lai gan patiesībā nemaz neeksistē. Dziļviltojumiem nepieciešams tikai viens attēls vai īss video fragments, lai radītu pilnīgi jaunu, bet neīstu saturu, kas tiek izmantosi dažādos nolūkos – no izklaides un mākslas līdz pat dezinformācijai un krāpniecībai.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Vēlēšanu laikā var rasties mēģinājumi ietekmēt tavu izvēli vai apšaubīt vēlēšanu godīgumu. Manipulācijas pirms vēlēšanām īsteno, lai sētu nesaskaņas un neuzticību starp vēlētājiem, kā arī mazinātu sabiedrības dalību vēlēšanās, tādējādi ietekmējot rezultātus kādā ļaundarim izdevīgā virzienā. Esi sevišķi uzmanīgs pēdējās dienās pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kad var īpaši izplatīties emocionāli un neticami paziņojumi, foto, video u. c. materiāli! Lai izvairītos no dezinformācijas: Esi skeptisks – ja kaut kas izklausās pārāk labi vai pārāk slikti, iespējams, tā arī ir. Pārbaudi avotus – izmanto tikai uzticamus informācijas avotus. Nedalies ar nepārbaudītu informāciju – tas palīdz novērst dezinformācijas izplatīšanos. Ziņo par aizdomīgu informāciju – informē kompetentās iestādes.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Vai esi saņēmis aizdomīgu īsziņu vai e-pastu no piegādātājiem, kaut gan neesi neko pasūtījis? Latvijas iedzīvotāji joprojām turpina saņemt krāpnieciskus SMS un e-pastus. Kā atpazīt šo krāpniecību un pasargāt sevi no datu zādzības? Uzmanīgi pārbaudi ziņas avotu, valodas kvalitāti un saites un nekad neklikšķini uz aizdomīgām saitēm vai neievadi savus bankas datus! Ja esi kļuvis par krāpniecības upuri, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo policijai. Būt piesardzīgam un uzmanīgam ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no finansiāliem zaudējumiem un datu zagšanas!
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Vai tas, kas reiz internetā dzēsts, ir mūžam pazudis? Ne vienmēr. Mūsdienu laika mašīna jeb interneta arhīvs “Wayback Machine” satur milzīgu mājaslapu kolekciju. Tur var apskatīt, kā izskatījās mājaslapas pirms diviem mēnešiem vai divdesmit gadiem, kā arī atrast informāciju, kas pazudusi vai tikusi dzēsta. Ar “Wayback Machine” tu vari atgriezties atpakaļ laikā un atrast to, ko citur sameklēt vairs nav iespējams!
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Vai esi kādreiz pazaudējis savu Facebook kontu? Vai to ir pazaudējis kāds tavs tuvinieks? Vairums no mums ir dzirdējis, ka Facebook ir pieejama tāda drošības metode kā divfaktoru autentifikācija. Bet kā to uzstādīt un lietot? Divfaktoru autentifikācija palīdz aizsargāt tavu Facebook kontu un paroli, mazinot risku, ka, piemēram, krāpnieki var nozagt tavu personīgo informāciju un to ļaunprātīgi izmantot. Tā ir metode, kurā tiek izmantoti divi dažādi autentifikācijas līdzekļi, piemēram, papildus parolei ir jāievada arī kods, ko saņemsi telefona īsziņā. Dalies ar šo video ar saviem tuviniekiem, lai arī viņus pasargātu no kontu zaudēšanas!
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
Pēdējos mēnešos informatīvajā telpā Latvijā un pasaulē virmo spekulācijas par kara tuvošanos starp Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Krieviju. Tiek izteikti minējumi par dažādiem šāda scenārija piepildīšanās termiņiem, sākot no vairākiem gadiem līdz pat ļoti tuvai nākotnei. Spekulanti nevairās minēt tieši Baltijas valstis kā iespējamo Krievijas uzbrukuma vietu aliansei. Cik šādi minējumi ir ticami? Kādēļ tos tik aktīvi izplata tieši šobrīd un ar kādu nolūku? Vai varam būt droši, ka NATO atturēšanas politika pret Krieviju nostrādās? Ja nu tā nenostrādā, cik ticams, ka alianse mūs aizsargās no pirmās minūtes un pirmā centimetra? Kā sabiedrotie skatītos uz Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu? Epizodes viesis: Māris Riekstiņš, Latvijas vēstnieks-pastāvīgais pārstāvis NATO. Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.
Tēma: Melns uz balta
Autors: Valsts kanceleja
Gads: 2024
