Vadlīnijas digitālo platformu pārvaldībai: Vārda brīvības un informācijas piekļuves nodrošināšana, izmantojot daudzpušu pieeju – materiāls latviski

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) 2023. gada 6. novembrī publicēja vadlīnijas “Guidelines for the Governance of Digital Platforms”. Šis dokuments sniedz ieteikumus, kā digitālajām platformām, tostarp sociālajiem medijiem, darboties, lai nodrošinātu vārda brīvību un piekļuvi informācijai, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un veicinot medijpratību. 2024. gada nogalē publicēts materiāla latviskais tulkojums, kas tapis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra paspārnē.

Vadlīnijās ir izklāstīti valstu, digitālo platformu, starpvaldību organizāciju, pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmiskas vides, tehniskās kopienas un citu iesaistīto pienākumi, atbildība un lomas, lai radītu vidi, kurā vārda un informācijas brīvība ir digitālo platformu pārvaldības procesu pamatā. Tās tika izstrādātas, apspriežoties daudzām iesaistītajām pusēm un apkopojot apspriešanās gaitā saņemtos vairāk nekā 10 000 komentārus no 134 valstīm. Šī globālā mēroga apspriešana veicināja iekļaujošu līdzdalību, nodrošinot, ka tiek uzklausītas dažādas balsis, tostarp balsis no mazāk aizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām.

Tulkojumu latviešu valodā veikusi Andžela Berķe, tulkotā izdevuma maketēšanu – Jānis Vēvers. Tulkojuma darbus koordinēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Izdevuma  tulkojums  latviešu  valodā  sagatavots  ar  Latvijas  Republikas  Kultūras  ministrijas  finansiālu atbalstu.

Tēma: Digitālās platformas

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Gads: 2024

• Mirkļbirkas:
• Mediji
• Digitālā pratība
• Digitāls

Medijpratības datubāzes atklāšana

NEPLP priekšsēdētāja vietnieces Aurēlijas Ievas Druvietes prezentācija.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Tēma: Medijpratības datubāze

Autors: NEPLP

Gads: 2023

• Mirkļbirkas:
• Datubāze
• Diskusija
• Medijpratība

Ekspertu diskusija “Ko sagaidām no medijpratības līmeņa paaugstināšanas Latvijā?”

NEPLP medijpratības datubāzes atklāšana.

Diskusijas dalībnieki: Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele, medijpratības eksperte Beāte Lielmane, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Ansis Nudiens, Skola2030 vecākais eksperts Diskusijas moderators: Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP priekšsēdētāja vietniece.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Tēma: Medijpratības datubāze

Autors: NEPLP

Gads: 2023

• Mirkļbirkas:
• Datubāze
• Diskusija
• Medijpratība

Pētījums “Somijas pieredze mediju izglītībā un medijpratībā”

Šis ziņojums apkopo galvenos atzinumus par Somijas pieredzi mediju izglītībā un medijpratībā, kā arī piedāvā rekomendācijas, lai veicinātu Latvijas sabiedrības izglītību mediju jomā, kā arī noturību pret izaicinājumiem informācijas jomā.

Pētījums ir daļa no projekta “Medijpratības nozares izvērtējums, politikas rekomendācijas un integrācijas izglītības sistēmā”, ko ievieš Baltijas Mediju izcilības centrs sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu un Cilvēktiesību akadēmiju (Norvēģijā). Finansiāli to atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina EEZ granta un Aktīvo iedzīvotāju fonda ietvaros.

Tēma: Somijas pieredze mediju izglītībā un medijpratībā

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2023

• Mirkļbirkas:
• Medijpratība

With Media Literacy Towards Cognitive Resilience

Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.

This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Media Literacy

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2022

• Mirkļbirkas:
• Informatīvā telpa
• Mediji
• Medijpratība
• Pētījumi

Report “Media Literacy Sector Mapping in Georgia, Latvia, Moldova and Ukraine”

In 2021 the BCME in cooperation with Media Development Foundation (Georgia), Independent Journalism Centre (Moldova) and with the Ukrainian Media and Communication Institute (Ukraine) carried out research project entitled “Media Literacy Sector Mapping in Georgia, Latvia, Moldova and Ukraine”.

The four country reports and the General Overview and Recommendations paper (which is based on country repots) are focusing on actors, audiences and activities. Given the dynamics of developing the media literacy sphere, the research team focused on a set of country specific recom­mendations in the following dimensions: cross-sectoral cooperation and networking; evaluation of media literacy activities; sustainability and funding; media involvement.

This publication was produced with the financial support of the Black Sea Trust, a Project of the German Marshall Fund of the United States; the British Foreign, Commonwealth and Development Office; the Ministry of Foreign Affairs of Latvia and the European Union. Its contents are the sole responsibility of the BCME and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Algoritmi

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2021

• Mirkļbirkas:
• Medijpratība
• Mediji
• Informatīvā telpa

Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy policy in Latvia

This article analyses the interrelations between encouragement measures implemented by media policy and the perception of media literacy in society. The research employs data from a national representative survey (May 2019; N=1,017 respondents). The study explores the respondents’ media literacy perceptions; opinions on risks potentially caused by insufficient media literacy skills; and respondents’ experience with media and information literacy (MIL) activities. The survey results are compared with survey data on media literacy encouragement measures, aims and target audiences obtained from the Media Policy Unit at the Ministry of Culture media literacy partners. The theoretical background is supported by the media literacy ideological model, which explains media literacy within relationships with the social institutions in which it is practiced, as well as social processes.

Tēma: Medijpratības līmenis sabiedrībā

Autors: Rīgas Stradiņa universitāte

Gads: 2020

• Mirkļbirkas:
• Medijpratība
• Informācijas pratība