Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Video: Melu mednieki: Pasargā sevi no dziļviltojuma jeb deepfake

Deepfake jeb dziļviltojumi ir viena no efektīvākajām metodēm, kā izplatīt dezinformāciju un apkrāpt cilvēkus. Par šāda viltojuma upuri var kļūt ikviens, kura foto, video vai audio materiāls atrodams digitālajā vidē. Dezinformatori un krāpnieki izmanto cilvēku identitāti, lai safabricētu video vai audio materiālus un ar tiem ietekmētu sabiedrības viedokli, kādu apkrāptu vai nodarītu citu ļaunumu.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Kā ziņot par saturu sociālajos tīklos?

Kā sociālajos tīklos ziņot par ierakstiem, kas satur nepatiesu informāciju un melus, dezinformāciju, naida runu un liecina par krāpniecību? “Melu mednieku” video sērijās Monta Zaumane palīdzēs Tev atšķirt faktus no fikcijas ikdienas informācijas telpā.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Kā atpazīt dezinformāciju?

Dezinformācija – daudzi par to ir dzirdējuši, bet ne visi zina, ko tas īsti nozīmē. Kādi ir biežāk lietotie dezinformācijas veidi un manipulācijas metodes, kā tās atpazīt un pretoties? Kā atšķirt patiesu informāciju no viltus ziņām? Kuram medijam ticēt?

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #1 Slavenība kā ēsma un citas krāpniecības

“Celeb bait”, “deep fake” un citas aktuālās krāpniecības metodes digitālajā vidē – klausies un skaties epizodi, lai uzzinātu, kā izvairīties no nokļūšanas krāpnieku slazdos! Epizodes viesi: – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors; – Elviss Strazdiņš, kiberdrošības eksperts un krāpnieku atmaskotājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #2 Kā žurnālisti cīnās ar meliem?

Kā atpazīt maldinošu informāciju ikdienā un medijos? Kādu mediju saturu patērēt? Kā paši žurnālisti cīnās ar dezinformāciju un krāpniecību? Epizodes viesi: – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors; – Evita Puriņa, žurnāliste. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #3 NATO mīti un vai Latvijā esam drošībā?

Pašreizējā situācijā daudziem ir radušies jautājumi par to, kā NATO aizsargās mūs nemiera vai kara apstākļos. Kas ir 5.pants un kā tas tiek īstenots? Podkāsta vadītāja Karmena Stepanova kopā ar epizodes viesiem lauž mītus un atklāj patiesības par NATO darbību un drošību Latvijā. Epizodes viesi: – Baiba Braže, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece, bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #4 Kam izdevīgi kultivēt neuzticību medicīnai?

Protesti pret Covid vakcīnām un valdību, “visi mums melo”, “mūs piespiež” un “neviens neko nesaprot” – šādi un citi naratīvi bieži izskan no dezinformatoriem Instagram, TikTok, Facebook un dzīvē. Kā dezinformatori manipulē ar dažādiem naratīviem? Kas viņi vispār ir, un kas viņus motivē to darīt? Kā runāt ar šiem cilvēkiem, un vai tas ir jādara? Par to, kāda ir dezinformatoru ietekme un kā neuzķerties uz greizo viedokļu līderu teiktā, runāsim podkāsta ceturtajā epizodē. Epizodes viesi: – Dana Isarova, ārste, pediatre; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #5 Kā sargājam Latviju informācijas karalaukā?

Lāčplēša dienai un Latvijas brīvības cīnītājiem veltītajā epizodē eksperti runā par populārākajiem dezinformācijas naratīviem par Latvijas aizsardzību, armiju un drošību mūsu valstī. Sociālajos tīklos, Telegram kanālos un citviet tiek izplatīti nepatiesi Kremļa propagandas naratīvi, piemēram, ka NATO dalībvalstis neaizsargās Baltijas valstis, ka Latvijas karavīri ir tikai “lielgabalu gaļa” un citi meli. Kā ir patiesībā, un kāda ir pašreizējā situācija valsts aizsardzības jomā? Epizodes viesi: – pulkvedis Māris Tūtins, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #6 Vai dienēt var tikai patrioti?

Valsts aizsardzība nav akls patriotisms! Sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti un aizspriedumi par valsts aizsardzību, dienēšanu un karavīru ikdienu. Iestāšanās dienestā nenozīmē aizsargāt tikai valsti, bet arī savu zemi, mājas, ģimeni un sevi pašu. Kā ir dienēt un kāpēc to darīt? Epizodes viesi: – Jānis Krīvēns jeb Krivenchy, Latvijas armijas rezerves karavīrs; – Bruno Bulders, Valsts aizsardzības dienesta karavīrs; – Marija Linarte, aktrise, zemessardze; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova. Uzzini vairāk par dienestu valsts aizsardzībā – www.klustikaravirs.lv.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz Balta”: #7 Kā runāt ar tuvinieku, kurš tic dezinformācijai?

Stambulas konvencija, manipulācijas par bērniem – tēmas, ar kurām ir viegli manipulēt un radīt trauksmi sabiedrībā. Kam ir izdevīgi manipulēt, kultivēt un polarizēt šādas maldinošas ziņas? Joprojām netrūkst arī to, kuri tic klajai propagandai, patiesību meklē slēgtās sociālo mediju grupās, neuzticas medijiem un valsts institūcijām. Šādi cilvēki var būt arī tuvāko lokā. Kā pārliecināt tuvinieku, ka dzirdētais vai redzētais nav taisnība? Epizodes viesi: – Romija Krēziņa, Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #8 Vai Daugavpilī un Latgalē #vissslikti?

Kremļa propaganda regulāri manipulē ar pierobežā dzīvojošajiem, izplatot melus, ka krievus Latvijā diskriminē, valdībai Latgales reģions ir vienaldzīgs un Latvija tiek gatavota karam. Spītējot aizliegumam, daudzviet Latgalē iedzīvotāji turpina skatīties Kremļa propagandas kanālus un ticēt Kremļa izplatītajiem meliem. Par karu Latgalē runā negribīgi vai atsakās par to runāt. Kāda ir reālā situācijā Latgalē? Epizodes viesi: – Vladislava Romanova, filmas “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” veidotāja; – Anželika Litvinoviča, studente, Dezinformācijas izlaušanās spēles veidotāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #9 Kam izdevīgi izplatīt melus par klimata krīzi?

Kāpēc cilvēki izplata dezinformāciju un sazvērestības teorijas par klimata krīzi? Kāds no tā labums? Dezinformācija par klimata pārmaiņām attur cilvēkus no klimatam neitrālu paradumu ievērošanas. Turklāt klimata pārmaiņas nav ticības jautājums, bet gan zinātniski pierādīts fakts. Mūsu viesis epizodē gāž dažādus mītus un dezinformāciju par klimata krīzi, Eiropas zaļo kursu un atbild, vai Grēta Tūnberga palīdz klimata aktīvistiem. Vai lielais sniegs atceļ klimata krīzi un laikapstākļi aiz loga noraida globālo sasilšanu? Epizodes viesi: – Laura Treimane, organizācijas Zero Waste Latvija dibinātāja un videi piemērotāka dzīvesveida un saimniekošanas vēstnese, Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #10 Ko par dezinformāciju domā Valdis Zatlers?

Dezinformatori bieži stāsta, ka prezidentam Latvijā nav varas, bet tikai reprezentācijas funkcija. Kā ir patiesībā? Vai tomēr prezidentam ir vara un kādā apmērā? Kā oligarhi un influenceri ietekmē sabiedrības domas par svarīgiem politiskiem jautājumiem? Ko Valdis Zatlers domā par Krievijas izteikumiem un draudiem Latvijai? Kā šo gadu laikā ir mainījusies situācija Krievijā? Epizodes viesi: – Valdis Zatlers, bijušais Latvijas Valsts prezidents; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Informatīvais izdevums “Ar viedumu medijpratībā: padomi bibliotekāriem darbā ar senioriem”

“Ar viedumu medijpratībā” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra 2022. gada vasarā īstenots pilotprojekts. Tas ietvēra tikšanās ar senioru kopienām Latvijas reģionu bibliotēkās, kurās piedalījās bibliotekāri un vietējo mediju pārstāvji. Diskusijas ar senioriem par viņiem svarīgiem medijpratības jautājumiem – viltus ziņām, krāpniecības mēģinājumiem, augošo digitālo plaisu – parādīja, ka par šiem tematiem jārunā vairāk un plašāk. Savukārt bibliotekāru iesaiste projektā ļāva atrast tos bibliotēku un senioru kopienas saskares punktus, kuros nākotnē nepieciešams ieguldīt lielāku darbu gados vecāko ļaužu medijpratības stiprināšanā. Tikšanās kopskaitā apmeklēja 74 dalībnieki, un tās kalpoja gan par iedvesmas avotu, gan praktisku pamatu šī izdevuma tapšanai.

Tāpat kā pilotprojekta arī izdevuma “Ar viedumu medijpratībā” mērķauditorija ir bibliotekāri un seniori, bet mērķis – informēt ne tikai viņus, bet ikvienu interesentu par medijpratības nozīmi senioru ikdienā, kā arī akcentēt bibliotēku lomu šīs prasmes veicināšanā, sniedzot praktiskus ieteikumus darbam. Izdevums dod ieskatu medijpratības pamatjautājumos, informē par jau paveikto Latvijas senioru medijpratības veicināšanā, kā arī piedāvā idejas nodarbībām un noderīgu interneta resursu sarakstu.

Izdevuma autori: Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts, Endija Pirante, maģistra darba “Rīgas plānošanas reģiona senioru medijpratība kibernoziedznieku komunikācijas izvērtēšanā” autore, Ilona Bērziņa, Latvijas Senioru kopienu apvienības informācijas speciāliste. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Dizains/makets: Jānis Vēvers. Par izdevumu atbild LNB Bibliotēku attīstības centrs

Materiāls tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Bibliotēkas; Seniori

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”

2023. gada 27. februārī no pulksten 10.00 līdz pulksten 13.30 platformā Zoom norisinājās LNB Bibliotēku attīstības centra ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīkots tīmekļseminārs “Finanšu pratība, medijpratība un bibliotēkas”. Tīmekļsemināra mērķis ir sniegt Latvijas bibliotekāriem aktuālu un objektīvu informāciju par Latvijas un starptautisko ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veidiem tās uzlabošanai. Skatīt finanšu pratību saistībā ar medijpratību, tādējādi veicinot bibliotekāru kompetenci darbā ar bibliotēku apmeklētājiem un lasītājiem šo prasmju pilnveidē.

Seminārā piedalījās: Zane Vāgnere, KM Valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Ansis Klintsons, Raidījumu vadītājs Angelīna Muste, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Zināšanu centra speciāliste Egils Stūrmanis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv attīstības projektu vadītājs Jeļena Budanceva, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, socioloģe Alina Zela, Personīgo finanšu mentore, apmācību vadītāja, #CeļāUzFinansiāloNeatkarību idejas autore.

Tēma: Finanšu pratība

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”

2023. gada 28. novembrī Zoom platformā notika tīmekļseminārs “Jaunieši un sociālie mediji: kā gudri patērēt un radīt”. Tā mērķis bija bibliotekārus, pedagogus un citus darbā ar jaunatni iesaistītos interesentus iepazīstināt ar jauniešiem aktuālo tiešsaistes vidē – aktuālajiem sociālajiem tīkliem, tiešsaistes aktivitātēm un to, kas jauniešus mudina pavadīt brīvo laiku tiešsaistes vidē. Kopīgi ar pieaicinātajiem lektoriem šķetināt, kā jēgpilni radīt tiešsaistes saturu, kā interneta vide ietekmē jauniešu mentālo veselību un kā izmantot sociālo tīklu platformas jaunatnes medijpratības veicināšanai.

Seminārā piedalījās Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača, Multimākslinieks un satura radītājs Artūrs Jenots un Bērnu un pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa.

Semināru rīkoja LNB Bibliotēku attīstības centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Tēma: Jaunieši

Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Gads: 2023

Buklets “Atmiņas institūcijas un medijpratība”

Šis izdevums, kas iznācis IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē ietvaros, vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem. Bukletā aplūkotas vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras, aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.

Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.

Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.

V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.

Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.

Tēma: Medijpratība un atmiņas institūcijas

Autors: Vita Zelče

Gads: 2023

E-kurss “Kritiskā domāšana”

E-kurss “Kritiskā domāšana” būs īpaši noderīgs visiem, kuri māca kritisko domāšanu un medijpratību. Katra apskatītā tēma ir papildināta ar attēliem, video, infografikiem un praktiskiem uzdevumiem, kuri ļauj viegli nodemonstrēt apskatīto tēmu citiem.

Kursa saturu veido trīs moduļi. Pirmais modulis pievēršas informācijai digitālajā pasaulē, kurā visi dzīvojam. Tajā tiek skaidrots, kādēļ šokējoši, sensacionāli un sagrozīti stāsti izplatīsies daudz labāk nekā fakti un stāsts “viss ir kārtībā”. Otrā sadaļa pievēršas domāšanas kļūdām, kas piemīt mums visiem, un skaidro, kā muļķību pārdevēji izmanto mūsu psiholoģiju un loģikas kļūdas, lai mūs apmuļķotu. Trešais modulis pievēršas dažādiem manipulācijas paņēmieniem un tam, kā tos atpazīt.

Kurss pieejams latviski, lietuviski, igauniski, krieviski un angliski.

Autors: SkeptiCafe

Gads: 2023

Valstu ziņojumi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanu 2020.–2022.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir ziņojušas par valsts pasākumiem, lai veicinātu un attīstītu medijpratības prasmes.

Kā daļu no pienākuma, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (33.a panta 2. punkts), dalībvalstīm ir regulāri jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai un attīstībai. Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par šādu ziņojumu darbības jomu, kuras pieejamas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/media-literacy-guidelines.

Valstu ziņojumu kopumu, kas aptver 2020.–2022. gada periodu pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-reports-application-audiovisual-media-services-directive-2020-2022.

Autors: Eiropas Komisija

Gads: 2023

With Media Literacy Towards Cognitive Resilience

Based on analysis conducted in six selected countries, this policy brief highlights current developments in the field of media literacy and suggests further developing of media literacy infrastructure to increase cognitive resilience and forms five prospects: media literacy as a matter of security and multi-field cooperation; media literacy in cognitive warfare – monitoring and alert system; media literacy actors as a collective cognitive immunity system; revising the role of the journalistic community; future oriented media literacy – complexity and connectivity.

This publication is co-sponsored by the North Atlantic Treaty Organisation. Its contents are the sole responsibility of the authors and do not necessarily reflect the views of the supporting institutions or their partners.

Tēma: Media Literacy

Autors: Baltijas Mediju izcilības centrs

Gads: 2022