Skip to main content
Izvēlētās birkas:

Video: Melu mednieki: Kā efektīvi meklēt Google

Lielākā daļa no mums zina, kā lietot meklēšanas platformu “Google”, bet kā to darīt efektīvi? Iemācoties efektīvi izmantot “Google”, var ne tikai sameklēt ikdienišķas lietas, bet arī pārbaudīt informāciju un faktus, lai pārliecinātos, vai tie ir patiesi vai maldinoši. Šajā video dalīsimies noderīgos padomos, kā padarīt meklēšanu efektīvāku ar precīzākiem atslēgvārdiem un papildu funkcijām. Skaties video un uzzini, kā maksimāli izmantot “Google”!

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Iesaisties aktīvā cīņā pret dezinformāciju!

Iesaisties aktīvā cīņā pret dezinformāciju! Dezinformācija ir kā vīruss, kas izplatās gaismas ātrumā. Taču pret dezinformāciju vajag cīnīties! Izmantojot efektīvus pretlīdzekļus, piemēram, atpazīšanu, atbildēšanu, izglītošanu un vēsa prāta saglabāšanu, iespējams mazināt un pat novērst dezinformācijas izplatību. Neļauj troļļiem gūt virsroku!

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Kā meklēt attēlus?

Kā atpazīt maldinošus foto sociālajos medijos? Kā pārliecināties, ka redzamais attēls ir īsts, nevis dezinformatoru izplatīti meli? Kas ir Reverse Image Search, un kā to izmantot? Maldinošu foto un video safabricēšana un izplatīšana ir viens no veidiem, kā dezinformatori cenšas mainīt sabiedrības uzskatus un attieksmi pret dažādām aktuālām situācijām, piemēram, kariem, politiskajām situācijām, sabiedrībā pazīstamām personām u. c.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Kā runāt ar tuvinieku, kurš tic sazvērestības teorijām

Vai esi kādreiz lasījis vai dzirdējis, ka zeme ir plakana, ka karš Ukrainā nemaz nenotiek un mediji mums nepārtraukti melo? Visticamāk, kaut reizi esi saskāries ar situāciju, kad kāds tuvinieks pilnā pārliecībā tic dezinformācijai vai sazvērestības teorijām, kas izplatītas sociālajos medijos. Kā rīkoties šādās situācijās? Kā paskaidrot un pārliecināt otru, ka tā nav taisnība? Skaidro, informē un palīdzi saviem tuviniekiem atpazīt sazvērestības teorijas un dezinformāciju, pirms viņi tai notic!

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Sazvērestības teorijas

Kas ir labs? Kas ir ļauns? Kā lai zinu, ka tas, ko raksta mediji vai saka valdība, ir patiesība? Sazvērestības teorijas apgalvo, ka nekas nenotiek tāpat vien, un tajās tiek nodalīta “labā” un “sliktā” puse. Lielu pārmaiņu laikā vai krīzes situācijās, piemēram, Covid-19 pandēmijas, nemieru un kara laikā, sazvērestības teorijas kļūst populāras un maldina cilvēkus, “sagroza” domas, liek apšaubīt realitāti un pat kļūt vardarbīgiem.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Pasargā sevi no dziļviltojuma jeb deepfake

Deepfake jeb dziļviltojumi ir viena no efektīvākajām metodēm, kā izplatīt dezinformāciju un apkrāpt cilvēkus. Par šāda viltojuma upuri var kļūt ikviens, kura foto, video vai audio materiāls atrodams digitālajā vidē. Dezinformatori un krāpnieki izmanto cilvēku identitāti, lai safabricētu video vai audio materiālus un ar tiem ietekmētu sabiedrības viedokli, kādu apkrāptu vai nodarītu citu ļaunumu.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Kā ziņot par saturu sociālajos tīklos?

Kā sociālajos tīklos ziņot par ierakstiem, kas satur nepatiesu informāciju un melus, dezinformāciju, naida runu un liecina par krāpniecību? “Melu mednieku” video sērijās Monta Zaumane palīdzēs Tev atšķirt faktus no fikcijas ikdienas informācijas telpā.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Melu mednieki: Kā atpazīt dezinformāciju?

Dezinformācija – daudzi par to ir dzirdējuši, bet ne visi zina, ko tas īsti nozīmē. Kādi ir biežāk lietotie dezinformācijas veidi un manipulācijas metodes, kā tās atpazīt un pretoties? Kā atšķirt patiesu informāciju no viltus ziņām? Kuram medijam ticēt?

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #1 Slavenība kā ēsma un citas krāpniecības

“Celeb bait”, “deep fake” un citas aktuālās krāpniecības metodes digitālajā vidē – klausies un skaties epizodi, lai uzzinātu, kā izvairīties no nokļūšanas krāpnieku slazdos! Epizodes viesi: – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors; – Elviss Strazdiņš, kiberdrošības eksperts un krāpnieku atmaskotājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #2 Kā žurnālisti cīnās ar meliem?

Kā atpazīt maldinošu informāciju ikdienā un medijos? Kādu mediju saturu patērēt? Kā paši žurnālisti cīnās ar dezinformāciju un krāpniecību? Epizodes viesi: – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors; – Evita Puriņa, žurnāliste. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #3 NATO mīti un vai Latvijā esam drošībā?

Pašreizējā situācijā daudziem ir radušies jautājumi par to, kā NATO aizsargās mūs nemiera vai kara apstākļos. Kas ir 5.pants un kā tas tiek īstenots? Podkāsta vadītāja Karmena Stepanova kopā ar epizodes viesiem lauž mītus un atklāj patiesības par NATO darbību un drošību Latvijā. Epizodes viesi: – Baiba Braže, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece, bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #4 Kam izdevīgi kultivēt neuzticību medicīnai?

Protesti pret Covid vakcīnām un valdību, “visi mums melo”, “mūs piespiež” un “neviens neko nesaprot” – šādi un citi naratīvi bieži izskan no dezinformatoriem Instagram, TikTok, Facebook un dzīvē. Kā dezinformatori manipulē ar dažādiem naratīviem? Kas viņi vispār ir, un kas viņus motivē to darīt? Kā runāt ar šiem cilvēkiem, un vai tas ir jādara? Par to, kāda ir dezinformatoru ietekme un kā neuzķerties uz greizo viedokļu līderu teiktā, runāsim podkāsta ceturtajā epizodē. Epizodes viesi: – Dana Isarova, ārste, pediatre; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #5 Kā sargājam Latviju informācijas karalaukā?

Lāčplēša dienai un Latvijas brīvības cīnītājiem veltītajā epizodē eksperti runā par populārākajiem dezinformācijas naratīviem par Latvijas aizsardzību, armiju un drošību mūsu valstī. Sociālajos tīklos, Telegram kanālos un citviet tiek izplatīti nepatiesi Kremļa propagandas naratīvi, piemēram, ka NATO dalībvalstis neaizsargās Baltijas valstis, ka Latvijas karavīri ir tikai “lielgabalu gaļa” un citi meli. Kā ir patiesībā, un kāda ir pašreizējā situācija valsts aizsardzības jomā? Epizodes viesi: – pulkvedis Māris Tūtins, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #6 Vai dienēt var tikai patrioti?

Valsts aizsardzība nav akls patriotisms! Sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti un aizspriedumi par valsts aizsardzību, dienēšanu un karavīru ikdienu. Iestāšanās dienestā nenozīmē aizsargāt tikai valsti, bet arī savu zemi, mājas, ģimeni un sevi pašu. Kā ir dienēt un kāpēc to darīt? Epizodes viesi: – Jānis Krīvēns jeb Krivenchy, Latvijas armijas rezerves karavīrs; – Bruno Bulders, Valsts aizsardzības dienesta karavīrs; – Marija Linarte, aktrise, zemessardze; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova. Uzzini vairāk par dienestu valsts aizsardzībā – www.klustikaravirs.lv.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz Balta”: #7 Kā runāt ar tuvinieku, kurš tic dezinformācijai?

Stambulas konvencija, manipulācijas par bērniem – tēmas, ar kurām ir viegli manipulēt un radīt trauksmi sabiedrībā. Kam ir izdevīgi manipulēt, kultivēt un polarizēt šādas maldinošas ziņas? Joprojām netrūkst arī to, kuri tic klajai propagandai, patiesību meklē slēgtās sociālo mediju grupās, neuzticas medijiem un valsts institūcijām. Šādi cilvēki var būt arī tuvāko lokā. Kā pārliecināt tuvinieku, ka dzirdētais vai redzētais nav taisnība? Epizodes viesi: – Romija Krēziņa, Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #8 Vai Daugavpilī un Latgalē #vissslikti?

Kremļa propaganda regulāri manipulē ar pierobežā dzīvojošajiem, izplatot melus, ka krievus Latvijā diskriminē, valdībai Latgales reģions ir vienaldzīgs un Latvija tiek gatavota karam. Spītējot aizliegumam, daudzviet Latgalē iedzīvotāji turpina skatīties Kremļa propagandas kanālus un ticēt Kremļa izplatītajiem meliem. Par karu Latgalē runā negribīgi vai atsakās par to runāt. Kāda ir reālā situācijā Latgalē? Epizodes viesi: – Vladislava Romanova, filmas “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” veidotāja; – Anželika Litvinoviča, studente, Dezinformācijas izlaušanās spēles veidotāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #9 Kam izdevīgi izplatīt melus par klimata krīzi?

Kāpēc cilvēki izplata dezinformāciju un sazvērestības teorijas par klimata krīzi? Kāds no tā labums? Dezinformācija par klimata pārmaiņām attur cilvēkus no klimatam neitrālu paradumu ievērošanas. Turklāt klimata pārmaiņas nav ticības jautājums, bet gan zinātniski pierādīts fakts. Mūsu viesis epizodē gāž dažādus mītus un dezinformāciju par klimata krīzi, Eiropas zaļo kursu un atbild, vai Grēta Tūnberga palīdz klimata aktīvistiem. Vai lielais sniegs atceļ klimata krīzi un laikapstākļi aiz loga noraida globālo sasilšanu? Epizodes viesi: – Laura Treimane, organizācijas Zero Waste Latvija dibinātāja un videi piemērotāka dzīvesveida un saimniekošanas vēstnese, Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

Video: Podkāsts “Melns uz balta”: #10 Ko par dezinformāciju domā Valdis Zatlers?

Dezinformatori bieži stāsta, ka prezidentam Latvijā nav varas, bet tikai reprezentācijas funkcija. Kā ir patiesībā? Vai tomēr prezidentam ir vara un kādā apmērā? Kā oligarhi un influenceri ietekmē sabiedrības domas par svarīgiem politiskiem jautājumiem? Ko Valdis Zatlers domā par Krievijas izteikumiem un draudiem Latvijai? Kā šo gadu laikā ir mainījusies situācija Krievijā? Epizodes viesi: – Valdis Zatlers, bijušais Latvijas Valsts prezidents; – Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs; – Monta Zaumane, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta analītiķe, Instagram profila @montatalkssecurity veidotāja. Podkāsta vadītāja: Karmena Stepanova.

Tēma: Melns uz balta

Autors: Valsts kanceleja

Gads: 2023

„Fake ≠ Fact” mācību materiāli

Lai veicinātu jauniešu avotu kritikas prasmju uzlabošanu dažādu informācijas kanālu izmantošanā, Zviedru institūts sadarbībā ar Darba muzeju ir izstrādājis mācību materiālu skolotājiem „Fake ≠Fact”. To veido rokasgrāmata, kurā iekļauts trīs nodarbību plāns skolēnu propagandas filmas izveidošanai, un ceļojošā izstāde „Fake ≠ Fact Info Lab”.

Mācību materiālā tiek aplūkoti dažādi vēstījumu veidošanas paņēmieni un kā tajos atpazīt manipulāciju, kas radīta, lai slēptu nepatiesu un maldinošu informāciju. Tas māca informācijas avota un propagandas kritisku izvērtēšanu un iepazīstina ar paņēmieniem, kas palīdz identificēt informācijas avotu.

Rokasgrāmata

Materiālā iekļauta rokasgrāmata skolotājiem ar trīs nodarbību plānu. Pirmajā nodarbībā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem avotu kritikas jautājumiem. Otrajā nodarbībā tuvāk tiek aplūkota propagandas saistība ar avotu kritiku. Savukārt trešā nodarbība ir veltīta skolēnu propagandas filmas izveidošanai.

Nodarbības jauniešiem palīdz prasmīgāk atpazīt propagandu. Iepazīstot pārliecināšanas mākslu un paņēmienus, kas tiek izmantoti propagandas radīšanā, jauniešu uzdevums ir sagatavot savu propagandas video. Iemācoties propagandu radīt, attīstās prasmes to atpazīt.

Tēma: Propaganda

Autors: Zviedru institūts, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Gads: 2019

Filmas skolās

Mēs dzīvojam digitālā laikmetā un neskaitāmu attēlu plūsmā. Arī kustīgo bilžu uzņemšana – filmēšana – vairs nešķiet neiespējami komplicēts un nepieejams process. Visvienkāršākās «filmiņas» ar mobilā telefona kameru var veidot teju katrs. Tomēr kino valoda nav vienkārša, kā ikviena valoda – tā ir jāapgūst.

Lai veicinātu jauniešu radošumu un spēju orientēties kustīgo bilžu – audiovizuālo tēlu – pasaulē, ir būtiski pilnveidot un padziļināt skolēnu izpratni par kino valodu un veicināt prasmi tajā orientēties. Lielu uzmanību kino un kvalitatīvu filmu tuvināšanai skolai pievērš Ziemeļvalstīs – īpaši Dānijā – un arī Lietuvā. Latvijai šis ceļš vēl priekšā.

Šis metodiskais materiāls skolotājiem ir tapis, lai veicinātu Latvijas kino un Latvijā radīto filmu integrāciju vispārizglītojošo skolu mācību procesā. Sadarbojoties izglītības speciālistiem un kinoteorētiķiem, ir izveidots materiāls, kurā ir apkopoti mācību stundu plāni, darba lapas, ko skolotājs var izmantot mācību stundās, kā arī plašāki apraksti par tām filmām, kuru fragmentus aicinām izmantot mācību procesā.

Mācību stundu plāni ir paredzēti 1.–3. klasei, 4.–6. klasei, 7.–9. klasei un 10.–12. klasei. Filmas un mācību stundu plānus ieteicams izmantot dažādu mācību priekšmetu, piemēram, sociālo zinību, Latvijas vēstures, Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību, kulturoloģijas un vizuālās mākslas, satura apguvē. Mērķis ir palīdzēt skolotājam izvēlēties konkrētu latviešu filmu, tās fragmentu, lai paspilgtinātu vai ilustrētu kādu noteiktu mācību tēmu.

Visiem mācību stundu plānu paraugiem ir ieteikuma raksturs.

Filmas, kuras var izmantot mācību procesā, ir ievietotas portālā www.filmas.lv. Turpat atrodami arī mācību stundu plāni (PDF formātā), kurus iespējams lejupielādēt. To paraugi iekļauti šajā izdevumā.

Projektā ir izmantotas 40 Latvijā veidotas filmas. Pamatā šīs filmas tapušas pēdējos gados (izņēmums ir režisora Herca Franka klasiskā filma «Vecāks par desmit minūtēm» un Ivara Kraulīša «Baltie zvani» kas ir arī vienas no Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām filmām).

Projektā plecu pie pleca ir strādājuši gan pedagogi, kuri sagatavojuši stundu plānus un darba lapas, gan kinoteorētiķi, kuri izveidojuši aprakstus par katru filmu, raksturojot šo filmu mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, kā arī iezīmējot dažādus kultūrvēsturiskos kontekstus. Šīs atšķirīgās pieejas – pedagoģiskā un kultūrvēsturiskā – paplašina izveidotā materiāla funkcijas un lietojumu.

Ceram, ka šie teksti ieinteresēs skolotājus un skolēnus, padziļinās izpratni par konkrēto filmu un tās veidotājiem. Ceram, ka kino un Latvijā tapušās filmas soli pa solim kļūs par būtisku mācību procesa sastāvdaļu. Šis ir tikai pirmais solis garajā ceļā.

Pateicamies Valsts izglītības satura centram, un īpaši mācību satura speciālistei Sandrai Falkai, par atbalstu metodiskā materiāla satura izstrādē un šī projekta īstenošanā.

Projekta vadītāja Dita Rietuma.

Lai iegūtu paroli, lietot sistēmu, lūdzam pieteikties: kinoskolas@nkc.gov.lv, 67358875

Autors: Nacionālais Kino centrs

Gads: 2015